Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona uzsāk jaunas sarunas par klimata vienošanos ar noteikumiem, kas būtu izdevīgāki ASV.
ASV prezidents norādīja, ka Parīzes vienošanās esot ne tik daudz par klimatu, bet par to, ka citas valstis iegūst negodīgas priekšrocības iepretim ASV industrijām un grauj nodarbinātību ASV.
“Tātad mēs izstājamies, bet mēs sāksim sarunas un redzēsim, vai mums izdosies panākt labāku vienošanās. Ja izdosies, lieliski. Ja neizdosies, labi,” viņš sacīja.
Īsi pirms Trampa paziņojuma ANO ģenerālsekretārs aicināja ASV prezidentu tomēr palikt uzticīgam šim līgumam. Savukārt Ķīna, kas ir lielākā gaisa piesārņotāja pasaulē, apliecināja, ka savu parakstu negrasās atsaukt.
Jau iepriekš ASV mediji ziņoja, ka Trampa administrācija gatavojās paziņojumam par izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma.
Tramps jau iepriekš sliecās atteikties no līguma. Viņš arī vēl savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā to ir kritizējis. Tramps solīja pārskatīt ASV dalību līgumā, nodēvēja šo vienošanos par "vienpusīgu" un sacīja, ka ASV ir maksājusi miljardus, lai to izpildītu, kamēr tādas valstis kā Ķīna, Krievija un Indija nav maksājušas neko.
Turklāt pagājušās nedēļas nogalē notikušajā G7 sanāksmē ASV prezidents atteicās apstiprināt, ka Savienotās Valstis joprojām ir uzticīgas gandrīz 200 valstu parakstītajam dokumentam.
Ziņots, ka Parīzes klimata līgumā izklāstīts rīcības plāns, lai mēģinātu apturēt globālās temperatūras celšanos virs vairāk nekā diviem grādiem salīdzinājumā ar to līmeni, kas valdīja pirms industriālās revolūcijas. Līgumam ir jāstājas spēkā 2020.gadā, kad to parakstījušās valstis apņēmušās izpildīt jaunas gaisa piesārņošanas samazināšanas kvotas un atbalstīt videi draudzīgo resursu attīstīšanu.
Lai dokuments kļūtu juridiski saistošs, to vajadzēja apstiprināt 55 valstīm, kas saražo 55% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Šogad rudenī nepieciešamo parakstu skaitu izdevās savākt.
Lai arī valstis ir iesniegušas savus nacionālos plānus kaitīgo gāzu emisiju samazināšanai, šie plāni pašlaik nesasniedz izvirzītos mērķus temperatūras pieauguma samazināšanai zem diviem grādiem pēc Celsija skalas. Nākamā ANO klimata konference notiks Bonnā, Vācijā.
Tāpat ziņots, ka rādītāji par visu 2016.gadu apstiprina iepriekš lēstās bažas, ka sasilšanas ziņā apsteigts 2015.gads, kas iepriekš uzskatīts par siltāko novērojumu vēsturē.
Tikmēr Latvijā pēdējos 50 gados gaisa temperatūra paaugstinājusies par 0,7 grādiem, un paredzams, ka līdz gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā pieaugs par 3-5 grādiem.
