Desmitiem tūkstoši Katalonijas neatkarības atbalstītāju piecos masu gājienos no piecām reģiona pilsētām piektdien ieradās Barselonā uz masu demonstrāciju, lai protestētu pret katalāņu separātistu līderu ieslodzīšanu un pieprasītu Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.
Ar tādiem plakātiem kā „Atbrīvojiet politiskos ieslodzītos,” gājieni sākās jau trešdien, pa ceļam nereti izraisot satiksmes haosu. Arī piektdien daudzi reģiona ceļi bija bloķēti vai nu ar demonstrantu gājieniem, vai dedzinot riepas vai matračus, vienā incidentā aktīvisti uz ceļa arī izmetuši naglas, pārdurot vairāku automašīnu riepas. Piektdien arī bijusi bloķēta satiksme divos maršrutos starp Spāniju un Franciju.
Piektdien Katalonijā arodbiedrības arī sarīkojušas ģenerālstreiku. Barselonas Elpratas lidostā bija atcelti vairāki desmiti avioreisu. Spānijas autoražotājs "Seat", vācu "Volkswagen" meitasuzņēmums, līdz sestdienai slēdzis savu rūpnīcu pie Barselonas, kurā nodarbināti vairāk nekā seši tūkstoši cilvēki.
Savas durvis piektdien bija spiests slēgt arī viens no populārākajiem tūrisma objektiem Barselonā Svētās Ģimenes bazilika pēc tam, kad protestētāji bloķēja pieeju pie tās.
Ņemot vērā nemierus, protestu dēļ atcelts nākamsestdien Barselonā paredzētais Spānijas futbola grandu duelis starp "Barcelona" un "Madrides Real". Tiek ziņots, ka abi klubi esot noraidījuši piedāvājumu maču pārcelt uz Madridi. Spēle varētu notikt decembrī.
Ģenerālstreiks notiek pēc četrām nemieru naktīm Barselonā, kad vairāki simti radikāli noskaņotu protestētāju uz ielām dedzināja barikādes un automašīnas, iesaistījās sadursmēs ar policiju. Barselonas pilsētas dome aplēsusi, ka pirmo trīs nemieru nakšu radītie zaudējumi ir pusotrs miljons eiro, tas neieskaitot vandālismu ceturtdien. Esot sadedzināti vairāk nekā 700 lielie atkritumu konteineri, bojāti arī luksofori, ceļazīmes un citi objekti, teica pilsētas dome.
Aizvadīto dienu sadursmēs ar policiju ievainoti desmitiem cilvēku. Kopš pirmdienas aizturēti aptuveni 110 cilvēku, paziņoja policija.
KONTEKSTS:
Pirmdien Spānijas Augstākā tiesa piesprieda deviņus līdz 13 gadus cietumā deviņiem katalāņu separātistu līderiem par pirms diviem gadiem notikušo neatkarības referendumu un tad neatkarības pasludināšanu. Spānija referenduma rīkošanai nebija piekritusi un to nosodīja kā nelikumīgu. Atzīstot par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā, vislielākais, 13 gadu cietumsods, piespriests bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam.
Tikmēr bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, kurš pēc referenduma aizbēga uz Beļģiju, piektdien brīvprātīgi ieradās Beļģijas policijā pēc tam, kad Spānijas tiesa nedēļas sākumā izdeva jaunu starptautisko aresta orderi. Pudždemonu policija neaizturēja, taču likusi neizbraukt no valsts.
