Vēl pirms Tunisijas prezidenta Kaisa Saieda negaidītā paziņojuma tūkstošiem tunisiešu svētdien izgāja galvaspilsētas un citu valsts pilsētu ielās. Viņi protestēja pret lielāko trauslās valdošās koalīcijas partiju "Ennahdha", peļot valdības kļūdas valsts vadībā, arī neveiksmes cīņā ar Covid-19 pandēmiju.
Nemierus iedzīvotājos izsauca ilgstošā finanšu krīze, ko vēl padziļināja Covid-19 pandēmija un tagad no jauna noteikti ierobežojumi. Tunisija ir viena no tām Āfrikas kontinenta zemēm, kas Covid-19 krīzē ir cietusi visvairāk, medicīnas sistēma ir uz sabrukšanas robežas, un arvien jauni gadījumi un lielais mirušo skaits audzējis sabiedrības dusmas pret varu.
Jau kopš prezidenta ievēlēšanas 2019. gadā starp viņu un "Ennahdha" vadītāju Rašedu Ganuči un premjeru Hišemu Mešiši valda domstarpības, kuru rezultātā bijušas grūtības ar ministru iecelšanu amatā un resursu novirzīšanu Tunisijas daudzo ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai. Tomēr Covid-19 krīze ievērojami pasliktinājusi valdības tēlu un amatu zaudējuši arī vairāki veselības ministri. Svētdien prezidents izšķīrās par radikālu soli – parlamenta darba apturēšanu uz 30 dienām un premjerministra atlaišanu.
"Pirmais lēmums – parlamenta funkciju iesaldēšana. Konstitūcija nepieļauj parlamenta atlaišanu, taču tā darbību var apturēt. Otrs lēmums – visu parlamenta deputātu tiesiskās imunitātes atcelšana. Trešais lēmums – prezidents pārņems savā pārziņā izpildvaru ar valdības palīdzību, ko vadīs jauns līderis, ko izraudzīsies prezidents," paziņoja Saieds.
Galvaspilsētas Tunisas ielas pēc prezidenta paziņojuma pārpludināja tūkstošiem cilvēku ar karogiem rokās, dziedot dziesmas un šaujot salūtu.
"Ennahdha" apsūdzējusi prezidentu apvērsumā pret revolūciju un konstitūciju, kā arī uzstāja, ka protesti pret partiju tikuši inscinēti no prezidenta puses. Divas stundas pēc prezidenta paziņojuma armijas transportlīdzekļi ielenca parlamenta ēku un šodien pie ēkas ieradās partijas "Ennahdha" atbalstītāji, lai protestētu pret nespēju piekļūt parlamentam. Vēlāk ieradās arī prezidenta atbalstītāji un izcēlās sadursmes. Militārās vienības aplenkušas arī premjera biroju.
Tāpat tiek ziņots, ka šodien policija slēgusi telekanāla "Al Jazeera" galvaspilsētas Tunisas biroju.
Prezidents, kurš saskaņā ar konstitūciju kontrolē bruņotos spēkus, brīdināja savus pretiniekus par ieroču ņemšanu rokās, draudot – ja kāds izšaus kaut vienu lodi, bruņotie spēki atbildēs ar ložu lietu.
Prezidents Saieds skaidrojis, ka bijis spiests pārņemt varu, baidoties, ka, neapturot parlamentu un neatlaižot premjerministru, varētu pieaugt protesti un vardarbība, un ka esot rīkojies saskaņā ar konstitūciju. Tikmēr analītiķi norādījuši, ka desmit gadus pēc Arābu pavasara, kas arī sākās tieši Tunisijā, valsts arvien ir tālu no toreiz cerētā – labas pārvaldības un ekonomikas augšupejas.
Ar satraukumu un kritiku uz notikumiem Tunisijā reagējušas vairākas lielvalstis. Turcija pauda "dziļas raizes" un aicināja atjaunot valsts "demokrātisko leģitimitāti". Savukārt Vācija paudusi cerību, ka Tunisijā pēc iespējas ātrāk notiks atgriešanās konstitucionālajā kārtībā. Vācija esot ļoti noraizējusies par situāciju Tunisijā, tomēr par apvērsumu šajā situācijā negribot runāt. Tikmēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs savos komentāros bija īss, sakot, ka Krievija uzrauga norises Tunisijā.
