Turcija centās kļūt par vidutāju starp Krieviju un Ukrainu un vairākas reizes piedāvāja uzņemt abas puses uz sarunām.
Turcijas oficiālā aģentūra “Anadolu” publicēja Turcijas ārlietu ministra Mevluta Čavušoglu komentāru, ka tikšanās paredzēta ceturtdien Antaljā.
Paziņojums par tikšanos izskanējis pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana telefonsarunas ar Krievijas un Ukrainas vadītājiem.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve apliecināja aģentūrai TASS, ka vienošanās par šādu trīs ministru tikšanos panākta Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Erdogana telefonsarunā, “pēc Turcijas līdera iniciatīvas”.
Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam tā būtu pirmā ārvalstu vizīte kopš kara sākuma un pieaugošas Krievijas izolācijas.
Ukrainas ārlietu ministra pārstāvis Oļegs Nikolenko AFP sacīja, ka “šādas tikšanās iespēja tiek apsvērta”.
Turcija ir NATO dalībvalsts un Ukrainas sabiedrotā, taču tā cenšas saglabāt arī labas attiecības ar Krieviju, no kuras importa tā ir zināmā mērā atkarīga, norāda AFP.
Ankara atšķirībā no Eiropas neslēdza savu gaisa telpu Krievijai un izvairījās no sankciju ieviešanas. Taču paziņoja, ka slēgs Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumu Krievijas karakuģiem.
Erdogans svētdien sarunā ar Putinu aicinājis steidzami noteikt vispārējo pamieru, paziņoja viņa birojs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
