Tieši šīs trīs valstis bija tās, kuras 2016.gadā panāca uguns pārtraukšanu, kam Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sekoja miera sarunas, kuras notika paralēli ANO atbalstītajām miera sarunām Ženēvā, lai mēģinātu rast politisko risinājumu konfliktam Sīrijā.
Kaut gan situācijā Sīrijā ir centrālais darba kārtības jautājums, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans šo iespēju izmantos arī divpusējo attiecību apspriešanai gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan ar Irānas prezidentu Hasanu Ruhani.
Tiesa gan, Stambulā bāzētās ekonomikas un ārpolitikas domnīca pieļauj iespēju, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par iespējamo Savienoto Valstu karaspēka izvešanu no Sīrijas jau uzsākta interešu sfēru sadale starp šo triju valstu līderiem. Domnīca arī norāda, ka Turcijai, Irānai un Krievijai ir pietiekami lielie militārie resursi, lai varētu ietekmēt procesus Sīrijā.
KONTEKSTS:
Sīrijas pilsoņkarš ilgst jau septiņus gadus - kopš 2011.gada marta. Septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku, to vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju.
Karš sākās ar miermīlīgiem iedzīvotāju protestiem, kuros tika pieprasītas plašākas tiesības un aicināts atbrīvot politieslodzītos, kuri pēdējos 40 gadus tikuši pakļauti dažādām represijām no valdošās Asadu ģimenes puses. Taču vēlāk Damaska, pamatojoties uz bruņotu sacelšanos no salafistu kustības puses, daudzviet demonstrācijas centās apspiest, taču neveiksmīgi, veicinot pretošanās kustību izveidošanos.
