19 gadus vecā studente Pellina jau otro gadu Rīgas Tehniskajā universitātē studē starptautisko ekonomisko attiecību vadību. Šobrīd viņa ir Turcijā, savās mājās Ankarā, kur devās pēc studiju semestra beigām, lai brīvdienas pavadītu mājās. Pēc zemestrīces viņai vēl nav izdevies atgriezties Latvijā.
Brīdinājumi netika uzklausīti
Pellina par zemestrīci uzzināja tikai no ziņām, bet vēlāk kļuva zināms, ka Turcijā zemestrīcē cietuši arī viņas radinieki – tante, onkulis un brālēni ar māsīcām. Viņu māja tika izpostīta, bet ar viņiem viss ir kārtībā, veiksmīgi pārvākušies uz citu māju.
Pellina stāsta, ka šobrīd Turcijas iedzīvotāji patiesi palīdz un atbalsta cits citu, kā vien spēj, tomēr cilvēki ir emocionāli ļoti noguruši, skumju pārņemti un arī dusmīgi.
Katru dienu skatīties ziņas, gaidot un pat apzinoties, ka bojāgājušo skaits turpinās pieaugt, ir ļoti sāpīgi.
"Es jutos ļoti sarūgtināta un dusmīga vienlaikus, jo daudzas valstis piedzīvo zemestrīces, bet viņu ēkas lielākoties netiek izpostītas.
Daudzi ģeologi un zemestrīču pētnieki brīdināja Turcijas iedzīvotājus, bet nekas netika darīts, un diemžēl notika šī zemestrīce. Ēkas varēja padarīt daudz drošākas, un arī mobilo sakaru operatori zemestrīces laikā varēja izdarīt daudz labāku darbu. Tas ir patiesi skumji, es nespēju izteikt savas emocijas," atzīst Pellina.
"Es gribu, lai viņi [Turcijas valdība] atvainojas par lielo postu, kas tika radīts, jo parasti Turcijas iedzīvotāji ir tie, kas visvairāk rīkojas zemestrīču vai citu problēmu gadījumā. Manuprāt, viņi nedarīja pietiekami daudz, ceru, ka tas mainīsies."
Vajadzēja rīkoties jau agrāk
Uz nepietiekamo Turcijas gatavību šādām dabas katastrofām norāda arī 19 gadus vecā Vera, kas Rīgas Tehniskajā universitātē uzsākusi vispārējās angļu valodas pamatkursu.
Arī viņa, gluži kā Pellina, atzīst, ka, lai gan Turcijas valdība ātri un efektīvi reaģējusi uz katastrofu, tomēr bojāgājušo skaits un postījumi būtu bijuši daudz mazāki, ja valdība būtu rīkojusies jau agrāk, un, piemēram, ēkas padarījusi daudz drošākas.
Vera stāstīja, ka brīdī, kad notika zemestrīce, viņa bija savās mājās Ankarā, bet nu jau ir atpakaļ Latvijā. Turku studente atzina, ka bija patiesi grūti doties atpakaļ uz Latviju, jo bija sajūta, ka viņa it kā atstāj nelaimē Turcijas iedzīvotājus.
"Emocionāli ir ļoti grūti – mēs redzam ziņas, un mēs runājam ar savām paziņām. Par laimi, mani tuvinieki ir drošībā, bet mani draugi ir zaudējuši tuviniekus. Ir ļoti grūti. Es pat domāju, kā es varu atgriezties uz universitāti Latvijā, kamēr tik daudzi cilvēki cīnās par savu dzīvību šeit [Turcijā]..."
Vera gan apzinās, ka ir darījusi un turpina darīt visu iespējamo, lai palīdzētu iedzīvotājiem.
Gan Turcijā viņa palīdzēja ar ziedojumiem, gan arī šeit Latvijā viņa iesaistās biedrībā "Tavi draugi", kur palīdz šķirot apģērbu un citas mantas, kas ir ziedotas Turcijai.
Abas turku studentes ļoti novērtē palīdzību, ko viņu dzimtenei sniedz Latvija, uzsverot, ka tas ir ļoti svarīgi, un palīdz ne tikai ziedotās lietas, bet arī tā apziņa, ka Latvijas iedzīvotāji jūt līdzi, palīdz un ir blakus šajā grūtājā brīdī.
"Tas ir ļoti emocionāli – mēs nerunājam vienā valodā, esam tālu viens no otra, tāpēc esmu ļoti pateicīga," saka Vera.
KONTEKSTS:
Turcijas dienvidaustrumos un kaimiņvalstī Sīrijā naktī uz 6. februāri notika spēcīga zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas. Zemestrīces hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas.
Arvien skaļāk tiek runāts arī par to, ka ēkas Turcijā pārāk bieži tiek celtas, pārkāpjot noteikumus. Tā kā Turcijā zemestrīces notiek diezgan bieži, visām celtnēm ir jābūt īpaši izturīgām. Tomēr aptuveni 6000 māju sabrukšana liecina par pārkāpumiem celtniecībā.
Atbildība daļēji gulstas arī uz Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kura partija atrodas pie varas jau 20 gadus. Turcijas prezidents atzinis, ka viņa valdība nespēj nodrošināt palīdzību cietušajiem tik ātri, kā cilvēki vēlētos.
