Musulmaņu radikālistu skaits arvien pieaug. Eiropieši turpina doties uz Sīriju un Irāku, lai karotu islāmistu pusē. Pēc drošības dienestu datiem no Eiropas aizbraukušo skaits jau ir pārsniedzis 4000. Turklāt daudzi no viņiem ir jaunieši, pat pusaudži, kurus savervē internetā.
- Olands: Skolai ir iespējas sniegt zināšanas par pilsoniskām pamatvērtībām
- Seile: Izglītība nav tikai zināšanas un prasmes
- Ebreju pārtikas lielveikals “Hyper Cacher” Parīzes nomalē atsāk darbību
- Nelielā Beļģijas pilsētiņa ar 28 Sīrijas kaujiniekiem
Gan drošības dienesti, gan dažāda līmeņa politiķi un eksperti spriež, kā cīnīties pret jauniešu nokļūšanu radikāli noskaņoto ekstrēmistu tīklos. Tiek piedāvāts stiprināt robežas, uzraudzīt ceļotājus un veicināt drošības dienestu sadarbību. Svarīgi ir arī mēģināt nepieļaut jauniešu nokļūšanu radikālu organizāciju tīklos.
Olands: Skolai ir iespējas sniegt zināšanas par pilsoniskām pamatvērtībām
Ir viena no pirmām patiesi siltām un saulainām pavasara dienām Parīzē. Greznās Francijas Izglītības ministrijas ēkas pagalmā Eiropas Savienības valstu izglītības ministri ir nostājušies oficiālajam foto. Blakus Latvijas ministrei Mārītei Seilei ("Vienotība") pirmajā rindā stāv arī Francijas prezidents Fransuā Olands. Daži fotoaparātu zibšņi un jau pēc pāris minūtēm Olands pamāj ar roku, iesēžas savā auto un aizbrauc.
Francijas prezidents uz Eiropas izglītības ministru sanāksmi bija iegriezies tikai uz mirkli, lai parādītu, ka arī viņam rūp skolu loma sabiedrības uzskatu veidošanā. “Skolām ir visas iespējas sniegt jauniešiem - visiem jauniešiem - labas pamatzināšanas par pilsoniskām pamatvērtībām. Tieši skolā bērni veido attiecības ar citiem, viņi mācās iecietību, izpratni un līdz ar to arī apgūst spēju pārvarēt naidu un noslēgšanos savā kopienā no pārējas sabiedrības,” paziņoja Olands.
Pēc brīža žurnālisti jau atkal ir sapulcējušies Zelta zālē. Tajā parādās Francijas izglītības ministre Nažata Valo-Belkasema, lai kopā ar Mārīti Seili un Eiropas Savienības izglītības komisāru Tiboru Navračiču pastāstītu par tikko pieņemto deklarāciju. Tajā ministri sola veicināt pilsoniskās vērtības, iecietību, brīvību un citas Eiropas pamatvērtības izglītības procesa laikā.
“Pēc diviem asiņainiem uzbrukumiem mūsu pilsoņi pieprasa lielāku drošību, aizsardzību un arī vairāk izglītības. Jo izglītība ir labākais veids, lai nodrošinātu, ka bērni tiek audzināti, balstoties uz vērtībām, kas mums ir svarīgas,” skaidro izglītības ministre Valo-Belkasema.
Ideja sasaukt Eiropas izglītības ministru sanāksmi, turklāt tieši Parīzē, radās Francijas politiķiem. Viņi vēlējās parādīt, ka līdz ar Eiropas robežu stiprināšanu un labāku drošības dienestu sadarbību kaut kas cīņai ar radikalizāciju ir jādara arī skolās, jo daudzi jaunieši uz Sīriju dodas tieši no skolas sola. Dažiem tajā brīdī vēl pat nav 15 gadu.
Seile: Izglītība nav tikai zināšanas un prasmes
Tomēr skaidrs, ka deklarācija ir tikai sākums. To vēlāk sarunā atzīst arī Latvijas izglītības ministre Mārīte Seile: “Es domāju, ka šis bija ļoti simbolisks solis, lai tieši izglītības ministri sanāktu kopā un ļoti skaidri vienotos, ka skolas un izglītība nav tikai par zināšanām un prasmēm, ka bērni pavada skolās ļoti lielu dzīves daļu, un skola ir tā vieta, kur tiek veidotas arī attieksmes un vērtības.”
Pēc drošības iestāžu datiem arī no Latvijas uz Sīriju karot islāma kaujinieku pusē ir devušies vismaz divi cilvēki.
Seile domā, ka cīnīties ar jauniešu nonākšanu radikāli noskaņoto cilvēku varā ir iespējams, veicinot patstāvīgu kritisku domāšanu: “Mums ir skaidri jāsaprot, ka katram bērnam, katru dienu uz skolu ir jāatnāk ar domu, ka tā ir mana galva un tas ir mans viedoklis, un man ir jāspēj šo viedokli formulēt izvērtēti, analizējot dažādus informācijas avotus un domājot, ko tas nozīmē man, ko tas nozīmē manai ģimenei, ko tas nozīmē manai valstij, un spējot atbildēt uz jautājumu “Kādā pasaulē es gribu dzīvot”.”
Ebreju pārtikas lielveikals “Hyper Cacher” Parīzes nomalē atsāk darbību
Pēc sarunas ar Latvijas Radio ministre dodas pusdienās ar pārējiem kolēģiem. Tikmēr vienā no Parīzes nomalēm atrodas ebreju pārtikas lielveikals “Hyper Cacher”, kur janvāra sākumā islāmistu terorists Amedijs Kulibali bija saņēmis gūstā vairākus cilvēkus. Kopš tā brīža veikals bija slēgts un ir atvēries vien aprīļa sākumā. Veikala teritorija joprojām ir daļēji nožogota un pie tā dežūrē policija. Ārpusē stāv savītuši ziedi, sveces un nogalināto cilvēku fotogrāfijas.
Tomēr iekšpusē veikals ir pircēju pilns. Daudzi plaukti ir pustukši, jo klientu pieplūduma dēļ darbinieki nespēj tos papildināt.
Pārdevēja iznes no noliktavas dažas vīna pudeles no Izraēlas. Veikalā ir bijis remonts un visi darbinieki tajā ir pieņemti no jauna. Tie, kas šeit strādāja iepriekš, vēl atrodas uz slimības lapas, mēģinot tikt galā ar janvārī pārdzīvoto.
Atsākot veikala darbu, tā īpašnieks lielveikalu ķēde “Hyper Cacher” paziņojumā uzsvēra, ka ar to viņi vēlas pasvītrot, ka Francijā dzīvojošie ebreji nebaidās un ka dzīve ir spēcīgāka par barbarismu.
Nelielā Beļģijas pilsētiņa ar 28 Sīrijas kaujiniekiem
Tikmēr salīdzinoši nelielā Vilvordes pilsētiņa Briseles pievārtē piesaistījusi uzmanību ar lielo iedzīvotāju skaitu, kas devušies karot uz Sīriju nemiernieku pusē. Netālu no Briseles lidostas esošajā pilsētiņā dzīvo 42 000 iedzīvotāji, no kuriem 28 cilvēki devušies uz Sīriju. Tas ir procentuāli lielākais aizbraukušo kaujinieku skaits no vienas Beļģijas vietas.
Tādēļ Vilvordes dome ir sākusi aktīvu cīņu, lai novērstu savu iedzīvotāju pievēršanos radikālām islāma kustībām. Un, šķiet, ka viņu centieni ir bijuši veiksmīgi. Pēdējos 10 mēnešos neviens no Vilvordes uz Sīriju vai Irāku vairs nav aizbraucis.
Vilvordes mērs Hanss Bonte un radikalizācijas novēršanas speciāliste Džesika Sorsa kļuvuši par mediju zvaigznēm.
Bonte un Sorsa Latvijas Radio ironizē, ka runāt par to, ka no viņu pilsētas ir aizbraucis lielākais kaujinieku skaits, nav pats patīkamākais temats. Tomēr šajās dienās abi daudz laika pavada braukājot pa pasauli, lai stāstītu par savas pilsētas pieredzi. Pat ASV prezidents Baraks Obama bija uzaicinājis Vilvordes mēru runāt Vašingtonas radikalizācijas novēršanas konferencē.
“28 ir aizbraukuši, astoņi ir atgriezušies un divi tagad var brīvi pārvietoties pa Vilvordi. Daži no pārējiem atrodas cietumā. Viens ir gājis bojā autoavārijā,” statistikas skaitļus nosauc
mērs Bonte.
“Viens no viņiem bija smagi ievainots Sīrijā un tagad atrodas slimnīcā. Un daži ir pārcēlušies uz citām pilsētām,” piebilst Sorsa.
Vilvordes domē labi pazīst ne tikai tos, kuri ir atgriezušies, bet arī katru ģimeni, no kuras dēls vai meita ir devušies karot Sīrijā vai Irākā.
Lai apturētu cilvēku nokļūšanu radikāli noskaņoto grupējumu rokās, pilsēta ir veikusi vairākus šķietami nelielus soļus. Ir svarīgi strādāt ar katru apdraudēto jaunieti atsevišķi un koordinēt visu iesaistīto pušu rīcību, saka domes priekšsēdētājs Bonte un radikalizācijas novēršanas speciāliste Sorsa.
“Mēs cieši strādājam kopā ar vietējo mošeju, ar vietējām skolām. Piemēram, šovakar es došos uz pilsētas ģimenes ārstu ikmēneša sanāksmi. Tās laikā es sevi īsi stādīšu priekšā un mudināšu uzdot jautājumus, kā arī vērsties pie mums. Tā ir vēl viena daļa no mozaīkas, ko mēs mēģinām salikt kopā,” skaidro Sorsa.
“Mūsu galvenais mērķis ir stiprināt sociālās saites, skaidrojot, ko nozīmē radikalizācija, kā notiek radikalizācijas process, ko var darīt, lai to novērstu. Un dažreiz tas var novest pie tā, ka mēs organizējam formālas sanāksmes, kur tiek saskaņota ģimenes, draugu, kaimiņu, mošejas rīcība, lai stabilizētu situāciju un radītu ciešākas saiknes starp konkrēto jaunieti un viņu apkārtējo vidi,” Latvijas Radio piebilst Bonte.
Spēja laicīgi pamanīt un atturēt jauniešus no iesaistīšanās radikālās organizācijās un noslēgšanās no sabiedrības ir nesusi Vilvordei starptautisko slavu. Tomēr pilsētas domē atzīst, ka priecāties būtu pāragri.
“Jūs pareizi pateicāt: mēs ceram, ka tas darbojas,” sacīja nelielās pilsētas mērs Bonte, kuram pievienojas Sorsa: “Vajag piesist pie koka..”
“Jā, šos vārdussakot, vajag piesist pie koka, jo katru dienu mēs turpinām saņemt informāciju par cilvēkiem, kurus kāds mēģina savervēt. Tādēļ tas joprojām ir ļoti sarežģīts uzdevums,” bilst Bonte.
Ceļā no pilsētas domes uz dzelzceļa staciju Vilvordē redzams nelielās pilsētiņas šķietamais miers. Kāds pieturā gaida autobusu, strādnieki remontē mājas fasādi, kāds dodas uz veikalu. Dzīve šeit izskatās pavisam mierīga. Bet pietiek tikai ar vienu cilvēku, lai šo mieru izjauktu.
