Pēc vairākiem ugunsgrēkiem, no kuriem pēdējais izcēlās šodien pēcpusdienā, bez pajumtes ir palikuši aptuveni 13 tūkstoši Grieķijas lielākās migrantu nometnes iemītnieku. Iepriekšējie ugunsgrēki izcēlās naktī uz trešdienu un naktī uz ceturtdienu.
Nometnes iemītnieki apgalvo, ka ugunsgrēkos dzīvību ir zaudējuši vismaz trīs cilvēki. Grieķijas valdība noliedz ziņas par bojāgājušajiem.
Iepriekšējās naktīs bez pajumtes palikušie Morijas nometnes iemītnieki, kuru vidū ir arī simtiem bērnu un pusaudžu, gulēja apkaimē esošajos olīvu laukos, autostāvvietās un kapsētās. Vairums no viņiem ir palikuši bez personīgajām mantām, kuras iznīcināja liesmas.
No kā ugunsgrēki izcēlušies, droši nav zināms. Bet tie bijuši vairāki – sākumā otrdienas vakarā, tad trešdien no rīta un vēl šorīt. Migranti teic, ka tie ir vietējie iedzīvotāji, kuri aizdedzinājuši teltis, savukārt, varas iestādes apgalvo, ka to izraisījuši paši nometnes iedzīvotāji, kurus saniknojuši karantīnas pasākumi, pēc tam, kad atklājās, ka 35 cilvēki nometnē ir saslimuši ar Covid-19.
"Viņi to izdarīja tāpēc, ka domā, ka, aizdedzinot Moriju, tā vienkārši pametīs salu. Bet tā nebūs! Neviens ugunsgrēka dēļ to neatstās, izņemot nepilngadīgos, kas ir bez vecākiem un kuri jau ir pārvietoti," teicis Grieķijas valdības pārstāvis Stelios Petsas.
ANO Bēgļu aģentūra vēsta, ka bez pajumtes palikušajiem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens un pārtika. Aģentūra operatīvi strādājot pie tā, lai sniegtu viņiem palīdzību. Aģentūras pārstāve Lesbas salā Astrīda Kasteleina raidsabiedrībai BBC sacīja, ka antisanitārie apstākļi var sekmēt koronavīrusa Covid-19 izplatību starp Morijas nometnes iemītniekiem.
“Mēs lēšam, ka pēc pirmā ugunsgrēka bez pajumtes palika aptuveni 5500 patvēruma meklētāju un bēgļu. Šis skaits varētu būt pieaudzis pēc otrā ugunsgrēka. Mēs kopā ar Grieķijas valdību strādājam, lai atjaunotu pagaidu mītnes un aizsargātu visneaizsargātākos nometnes iedzīvotājus. Morijas nometne ir pārapdzīvota, un ANO Bēgļu aģentūra vairākas reizes aicināja valdību samazināt tur izmitināto cilvēku skaitu. Mūs ļoti satrauc turienes dzīves apstākļi, jo īpaši Covid-19 kontekstā. Pārapdzīvotība neļauj patvēruma meklētājiem ievērot visus piesardzības pasākumus,” stāsta Kasteleina.
Pagājušajā nedēļā vienam no nometnes iemītniekiem bija pozitīvs Covid-19 tests, tāpēc tur noteica 15 dienu karantīnu. Šonedēļ inficēšanos atklāja vēl 35 cilvēkiem. Varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēkus tīši izraisīja nometnē dzīvojošie, kuri nebija mierā ar aizliegumu atstāt pārapdzīvoto teritoriju, lai neizplatītu vīrusu.
Grieķijas valdība uz Lesbas salu ir nosūtījusi trīs kuģus, uz kuriem varēs patverties aptuveni 2000 migrantu. Esot sācies darbs arī pie jaunas pagaidu nometnes izveidošana blakus nodegušajam migrantu izmitināšanas centram.
Pēc notikušā cilvēktiesību aizstāvji kritizē Grieķiju un Eiropas Savienību (ES), kuras līdz šim esot ignorējušas necilvēcīgos apstākļus nometnē. Kritiķi Morijas nometni salīdzina ar bumbu ar laika degli, kas beidzot esot eksplodējusi.
Grieķijas migrācijas ministrs Notiss Mitaraki norāda, ka Dienvideiropas valsts nespēj vienatnē tikt galā ar milzīgo migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu.
“Mums nav bezlimita kapacitāte, lai tiktu galā ar migrantu plūsmu. Grieķijai lūdza uzņemties nastu, kas ir pārāk smaga. Mēs pēdējos piecos gados esam uzņēmuši visvairāk migrantu Eiropas Savienībā. Grieķija nespēj ar to tikt galā. Tas ir īpaši grūti piecām salām, kuras 2019. gadā uzņēma visvairāk atbraucēju,” ministrs sacīja raidsabiedrībai BBC.
ES prezidējošās dalībvalsts Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir aicinājis pārējās dalībvalstis sniegt palīdzību Grieķijai, tostarp pārvietojot daļu no tur esošajiem patvēruma meklētājiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstījis, ka Eiropai ir jāizrāda solidaritāte ar Grieķiju, un viņš sola, ka ar Vāciju apspriedīs iespējamo Morijas nometnes migrantu uzņemšanu.
