Vizītē Ukrainā Rinkēvičs norādīja uz grūtībām, ar kādām jāsaskaras Latvijas uzņēmējiem Ukrainā: “Mums ir vairāki uzņēmēji un uzņēmumi, kuriem šeit ir garas tiesāšanās, ir reiderisma gadījumi. Es aicināju šos jautājumus risināt. Mūsu vēstniecībai izveidojies diezgan labs kontakts ar ģenerālprokuroru, tieslietu ministru. Ceru – šī vizīte palīdzēs šos jautājumus atrisināt, jo mūsu uzņēmējiem ir būtiski, lai būtu laba investīciju video.”
Sarunās ar Ukrainas ārlietu ministru Vadimu Pristaiko, valdības vadītāju Oleksiju Gončaruku un Augstākās radas priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu runāts arī par pašlaik karstāko tematu Ukrainā – situāciju valsts austrumos un attiecībām ar Krieviju. Par to, kā tiek pildīta Minskas vienošanās.
Pirms nedēļas Ukraina piekrita tā sauktajai Šteinmeiera formulai, kas paredz rīkot vēlēšanas Donbasā. Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis pavēstīja, ka Ukraina un Krievija vienojušās atvilkt bruņotos spēkus no diviem rajoniem. Taču separātisti katru dienu turpina apšaudīt ukraiņu pozīcijas.
“Šodien vajadzēja sākties karaspēka vienību atvilkšanai. Par to Minskā vienojās mūsu pārrunu komandas. Par nožēlu pirms pāris dienām notika apšaudes Petrovskojē un Zolotoje. Bet lēmums bija tāds, ka spēku atvilkšana sāksies septītajā dienā pēc tam, kad šajās vietās būs miers un nenotiks apšaudes. Tagad atkal jāgaida nākamās septiņas klusuma dienas.
Ja mēs redzēsim, ka otra puse neievēro vai (..) plāno kādas agresīvas darbības, mūsu bruņotie spēki ieņems pozīcijas.
Un ticiet man, mēs neiesakām kaut ko mēģināt darīt – spēku atveikšanas aizsegā pamēģināt kaut ko ieņemt vai sagrābt kādu pilsētu,” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.
Latvija atbalsta Ukrainas nostāju, līdz Minskas vienošanās tiks izpildīta. “Ja Ukraina uzskata, ka var iet šo ceļu un var kādus soļus veikt, tad mēs, protams, atbalstīsim mūsu ukraiņu draugus. Bet, protams, šeit gaidāmas ļoti plašas, ļoti sarežģītas iekšpolitiskās diskusijas. Beigu beigās tas būs Ukrainas lēmums. Mēs negribētu, lai šis lēmums taptu milzīgā Eiropas Savienības partneru spiediena ietekmē,” sacīja Rinkēvičs.
Lai atrisinātu situāciju Donbasā, vajadzīga gan Eiropas Savienības klātbūtne, gan arī stingrs ASV atbalsts. Diplomātiem ir bažas par to, ka Minskas vienošanās izpildi var ietekmē skandāls ASV, kas izcēlās pēc prezidenta Donalda Trampa telefona sarunas ar Volodimiru Zelenski. Tas kļuvis par ASV iekšpolitikas jautājumu un aizēno problēmas, kas jārisina Ukrainā.
Par visiem šiem jautājumiem un par Latvijas atbalstu Ukrainai Eiropas Padomē pēc tam, kad tur atgriezusies Krievija, nākamnedēļ spriedīs Rīgā, kad savā pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā ieradīsies prezidents Volodimirs Zelenskis.
KONTEKSTS:
Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014. gada pavasarī drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija.
2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Šoruden jaunu pavērsienu konflikta risināšanā iezīmēja Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa. Katra no valstīm atbrīvojusi 35 personas. Pēc šī soļa Krievija paziņoja, ka gatava miera sarunām Parīzē ar Ukrainu, Franciju un Vāciju.
Savukārt Ukrainas varas iestādes piekritušas t.s. „Šteinmeiera formulai”, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu okupētajos Ukrainas austrumu reģionos. Protestējot pret to, Ukrainā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.
