Nacionālā Pašcieņas revolūcijas muzeja direktors Ihors Pošivailo vedina uz vienu no ēkām Kijevas neatkarības laukumā, kur 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā notika protesti pret prezidentu Viktoru Janukoviču. Te slējās barikādes un bija daudz sienas zīmējumu jeb grafiti. "Viens no tiem parādījās uzreiz pēc apšaudes 20. februārī, kad tika nogalināts desmitiem cilvēku. Te viņi atainoti - tā sauktais debesu simtnieks. Uzraksts - viņi mūs pasargāja ar saviem spārniem," teica Pošivailo. Zīmējumu grūti saglabāt, jo ēkas īpašniekam ir tiesības rīkoties ar fasādi. "Mēs slēdzam līgumus un lūdzam saglabāt grafiti. Daudziem objektiem Kijevā ir vietējas nozīmes aizsardzības statuss. Taču to attiecina uz visu ēku, bet ne uz konkrētu grafiti. Tur nedaudz tālāk bija milzīgs grafiti. Uzraksts - REVOLŪCIJA. Skumji, ka daudzas nozīmīgas lietas ir pazudušas no pilsētas vaiga. Ar laiku tie, kuri iznomāja ēkas, nolēma, ka pienācis laiks notīrīt fasādes no vēstures, emocijām un viņiem ne pārāk ērtām lietām," teica Pošivailo.
Raksturīgs piemērs tam - ir grafiti “Revolūcijas ikonas”. Tas kļuvis par vienu no Maidana simboliem. 2014. gada janvārī, kad sākās demonstrantu un milicijas sadursmes Gruševska ielā, mākslinieks ar pseidonīmu Sociopāts uzzīmēja 18. un 19. gadsimta ukraiņu kultūras leģendas - Tarasu Ševčenko, Ļesju Ukrainku un Ivanu Franko - balaklavās. Zīmējumi nostāvēja līdz 2017. gada rudenim.
"Šī ir Zinātņu akadēmijas ēka, ko mēs arī iekļāvām to vēstures pieminekļu sarakstā, kas saistīti ar Pašcieņas revolūciju. Pirmajā stāvā bija smalks mēbeļu salons. Veikala īpašnieks izdomāja, ka graffiti viņam traucē un pavēlēja aizkrāsot zīmējumus. Tas izraisīja ļoti lielu sašutumu sabiedrībā. Bija protesti. Veikalnieks pārvācās. Un kamēr vēstures saglabātāji lauzīja galvu - kā atjaunot vēstures liecību, priekšā aizsteidzās radikāli noskaņotu organizāciju aktīvisti un ar trafaretu uzzīmēja savu versiju šīm revolūcijas ikonām. Tas bija trešais krāsu slānis uz fasādes. Dažas dienas vēlāk uz šīm ''fake'' trafaretu ikonām pa virsu tika uzzīmēts viena odioza ukraiņu politiķa uzraksts. To visu vēlreiz aizkrāsoja un atjaunoja trafareta zīmējumu. Bet pirms kāda laika parādījās uzraksts “Fake”. Kāds gribēja parādīt, ka šis nav oriģināls. Tagad tur ir sešas krāsu kārtas. Sešas liecības par barbarisku pieeju un pašcieņas revolūcijas vēstures ļoti svarīgo liecību iznīcināšanu," teica Pošivailo.
Maidana laukumā protestu laikā bija barikādes - viss liesmās, ūdensmetēji un Molotova koteiļi. Taču barikādēs pie molberta sēdēja mākslinieki un zīmēja to, kas notiek apkārt. Mākslai bija ļoti liela loma - tā šajā baisajā un traģiskajā vidē ienesa arī kādus humora, satīras un pozitīvisma elementus. Tā bija arī terapija un komunikācijas forma, kas sasniedza miljoniem cilvēku - gan pašā Ukrainā, gan, kas bija vēl svarīgāk - ārpus tās.
"Maidana īpatnība bija, ka tas radīja radošuma, tautas mākslas uzplaiksnījumu. Maidans ir ne tikai barikādes un Motolova kokteiļi. Tieši ārzemnieki, žurnālisti, redzēja, kā šie protesti atšķiras no protestiem citās valstīs. Ukrainā bija daudz mākslas - izkrāsotas ķiveres, barikādes bija izrakstītas ar tautiskām zīmēm. Barikāžu mākslinieki - gan profesionāļi, gan amatieri - veidoja Maidana identitāti. Arī internetā, sociālajos tīklos, izstādēs," pauda Pošivailo. Kā atzīst vēsturnieks, jautājums par oriģinālā grafiti likteni un atjaunošanu joprojām nav atrisināts. Ar muzeja pilnvarām nepietiekot, bet vēsturiskā mantojuma aizsardzības iestādes Ukrainā ir pārāk vājas.
