Krievija ik dienu turpina apšaudīt ar raķetēm un artilēriju Ukrainas pilsētas un ciemus, nogalinot un ievainojot civiliedzīvotājus. Vismaz divi cilvēki nonāvēti, bet vēl septiņi šodien ievainoti Hersonas pilsētā, kad vienu no tās mikrorajoniem intensīvi apšaudīja Dņepras upes kreisajā krastā esošais Krievijas karaspēks.
Ukraina mēģina atjaunot bojāto energotīklu
Pret Ukrainas energotīklu vērstos Krievijas raķešu triecienos bojātas arvien vairāk termoelektrostaciju un hidroelektrostaciju. Staciju darbinieki nepagurstoši strādā, lai atjaunotu enerģijas ražošanas spējas ātrāk, nekā Maskava tās spēj sabojāt.
Saskaņā ar valsts enerģijas piegādātāja "Ukrenerho" teikto, Ukraina cieš no ievērojama jaudas deficīta. Krievijas uzbrukumu izraisītie postījumi ierobežojuši termoelektrostaciju un hidroelektrostaciju jaudu, un ir vajadzīgs papildu laiks, lai atjaunotu to darbu.
Ukrainas spēki nedēļas nogalē sāka pretuzbrukumus okupētajiem Ukrainas reģioniem, toskait Melitopolei un Doneckas austrumu daļai. Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas armija naktī uz Dnipropetrovskas apgabala centrālo daļu izšāvusi vismaz 30 raķešu. Naktī tika ziņots par spēcīgu artilērijas apšaudi, tostarp ar raķetēm "Grad".
Krievija var saražot 40 raķešu mēnesī
Krievija nav atteikusies no plāniem iznīcināt Ukrainu, tāpēc ir gaidāmi jauni iebrucēju raķešu un aviācijas uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai, brīdinājis Ukrainas Gaisa spēku runasvīrs Jurijs Ignats.
"Ienaidnieks nav atteicies no saviem plāniem. Jā, Krievijas stratēģiskā un tālā aviācija ir nedaudz paretināta pēc nesen notikušajiem triecieniem pa viņu lidlaukiem. Taču draudi saglabājas, viņiem joprojām ir raķetes.
Viņiem joprojām ir vajadzīgas pauzes, lai sakopotu spēkus un plānotu uzbrukumus. Tāpēc mēs gatavosimies šiem uzbrukumiem un atvairīsim tos," Ignats sacīja intervijā telekanālam TSN.
Krievijas bruņoto spēku arsenālā ir vēl tik daudz raķešu, lai veiktu trīs līdz piecus masveida triecienus, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis. Ukraiņi rēķina, ka vienā šādā uzbrukumā krievi izšautu astoņdesmit līdz deviņdesmit raķešu.
Skibickis piebilda, ka Krievija ik mēnesi spēj saražot aptuveni četrdesmit spārnotās raķetes, kuras izmanto uzbrukumos Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai.
NATO dalībvalsts Slovākijas ārlietu ministrs Rastislavs Kačers paziņojis, ka Bratislava joprojām ir gatava piegādāt Ukrainai sen apsolītos padomju ražojuma iznīcinātājus MiG-29. Pašlaik Slovākijai ar NATO sabiedrotajiem notiekot sarunas par to, kā lidmašīnas varētu nogādāt Ukrainā.
Kačers cer, ka iznīcinātāji būs Ukrainas rīcībā jau pavisam drīz. Augustā Slovākija ar Čehiju un Poliju parakstīja vienošanos par vienpadsmit iznīcinātāju MiG-29 nosūtīšanu Ukrainai, taču tam ir nepieciešama NATO atļauja.
Briselē spriež par jaunām sankcijām pret Krieviju
Savukārt Polijas prezidents Anžejs Duda pirmdien paziņoja, ka tuvākajās dienās tiksies poļu un vācu militārie speciālisti, lai vienotos, kur Polijas teritorijā izvietos pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot". Vācija piedāvāja Polijai izvietot tās teritorijā vienu no savām "Patriot" sistēmām pēc tam, kad novembrī Polijas teritorijā nokrita, iespējams, Ukrainas raķete, nogalinot divus poļu civiliedzīvotājus.
Duda sacīja, ka Vācijas piegādātā "Patriot" sistēma ļaus nostiprināt Polijas un NATO austrumu flanga pretgaisa aizsardzības spējas.
Briselē pirmdien norisinās Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, kurā apspriež turpmāko militāro palīdzību Ukrainai un devītās sankciju paketes pret Krieviju apstiprināšanu.
Pirms sanāksmes Eiropas Savienības amatpersonas nebija optimistiski noskaņotas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, kā galveno šķērsli minot Ungāriju, kuras valdībai joprojām ir ciešas attiecības ar Kremli.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
