Karastāvoklis izsludināts reģionos, kuri robežojas ar Krieviju, kā arī ar starptautiski neatzīto Piedņestru.
Ieviest karastāvokli ierosināja Nacionālā drošības padome, lai “radītu apstākļus bruņotās agresijas atvairīšanai”.
Porošenko iepriekš Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Militārā kabineta sēdē gan uzsvēris, ka Kijeva negatavojas militārai atbildes rīcībai. “Likums nenozīmē, ka Ukraina īstenos jebkādas agresīvas darbības. Ukraina vienīgi vēlas aizstāvēt savu teritoriju un iedzīvotājus,” paudis Porošenko.
Karastāvokļa noteikšana uz 30 dienām neparedzēs vispārēju mobilizāciju un pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanu.
Kontrole par šī lēmuma izpildi uzticēta Nacionālās drošības padomes sekretāram Aleksandram Turčinovam.
Prezidenta parakstītais likums liek valsts ģenerālštābam paredzēt daļējās mobilizācijas iespējas, stiprināt izlūkdienestu darbību un informācijas telpas un kiberdrošību.
Viens no rīkojuma punktiem ir slepens, norāda BBC.
Porošenko parakstītajā rīkojumā noteikts, ka karastāvokļa laikā varēs ierobežot iedzīvotāju tiesības uz mājokļa neaizskaramību, sarakstes un telefonsarunu noslēpumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, pārvietošanās brīvību un vārda un viedokļu brīvību, vēstīja “Unian”.
Tāpat karastāvoklis ļauj ierobežot rīkot vēlēšanas, referendumus, streikus, kā arī grozīt valsts pamatlikumu, aizliegt miermīlīgus masu pasākumus.
Vairāki ukraiņu politiķi bažījas, ka karastāvoklis ietekmēs 2019. gadā gaidāmās parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Sākotnēji Porošenko piedāvāja ieviest karastāvokli uz 60 dienām, bet vēlāk rosināja to ieviest uz 30 dienām, lai tas neietekmētu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu. Izsludinot karastāvokli, arī noteikts, ka prezidenta vēlēšanas notiks 2019. gada 31. martā.
Ukraina arī lūgusi papildu starptautisko militāro palīdzību un jaunu sankciju noteikšanu Krievijai.
Krievijas rīcība arī izsauca protestus Kijevā – vairāk nekā 150 cilvēki pulcējas pie Krievijas vēstniecības. Vairāki galēji labējie protestētāji arī mētājās granātām.
KONTEKSTS:
Svētdienas, 25. novembra, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.
Svētdien rīta pusē trīs Ukrainas jūras spēku kuģi devās no Odesas ostas Melnajā jūrā ar mērķi nokļūt Mariupoles ostā, ko apskalo Azovas jūra. Laikā, kad kuģi atradās pie Kerčas šauruma, kas atdala Krieviju no anektētās Krimas pussalas, viņus ar spēku sagrāba Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Tas notika tieši pie Kerčas tilta, ko nesen uzbūvējusi Krievija un kas ir vienīgais pieejas punkts Azovas jūrai. Par to pusēm bijušas domstarpības arī iepriekš.
2003. gadā noslēgta vienošanos starp valstīm nosaka, ka abām valstīm ir pieeja Kerčas šaurumam un Azovas jūrai, turklāt Ukraina iepriekš brīdinājusi par plāniem kuģot uz Mariupoli, ko Krievija noliedz.
Kaut arī Ukrainas spēki karo ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos, šī ir pirmā reize vairāku gadu laikā, kad abas armijas nonāk atklātā sadursmē.
Pēdējā laikā pieaudzis saspīlējums tieši attiecībā uz piekļuvi Melnajai un Azovas jūrai. Krievija sākusi pārbaudes kuģiem, kas ceļo no vai uz ukraiņu ostām. Maskava apgalvo, ka Kerčas tiltu varētu izmantot ukraiņu radikāļi. Ukraina savukārt apsūdz Krieviju centienos okupēt Azovas jūru un apgrūtināt pieeju ostām, lai kaitētu Ukrainas ekonomikai.
