Valstī tiek atslēgta elektrība, ir iespējami ūdens un siltuma piegādes pārrāvumi, atsevišķos reģionos nekursē vilcieni un arī metro.
Krivijrihas pilsētā raķete trāpījusi dzīvojamai mājai, divi cilvēki ir nogalināti, bet astoņi ievainoti.
Kā paziņojuši kompānijas "Ukrenergo" pārstāvji, vislielākos bojājumus raķešu triecieni nodarījuši valsts ziemeļu, dienvidu un centrālajos rajonos. Arī šoreiz par mērķiem izvēlēti maģistrālie tīkli un koģenerācijas stacijas. Lai arī elektrosistēma kopumā darbojoties sabalansēti, tajā joprojām ir vērojams ievērojams deficīts, un elektroagādes atjaunošana var prasīt daudz vairāk laika.
Kopumā pa Ukrainas teritoriju piektdien izšautas 76 raķetes – no tām 72 bijušas spārnotās raķetes, bet četras – vadāmās aviācijas raķetes. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš arī pastāstījis, ka pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 60 no tām.
40 raķetes ir bijušas vērstas pret galvaspilsētu Kijivu, un tas ir viens no masveidīgākajiem triecieniem kopš Krievijas iebrukuma sākuma februārī. Masveida trieciens bijis vērsts arī pret Zaporižju un Krivijrihu.
Kijivā piepildās patvertnes
Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba ziņo, ka darbojas pretgaisa aizsardzība, un uzsvēra, ka iedzīvotājiem svarīgi atrasties patvertnēs un drošās vietās.
Latvijas Radio žurnāliste Indra Sprance no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ziņo, ka cilvēki galvaspilsētā no gaisa uzlidojuma patveras Kijivas metro stacijā. Pilsētā sprādzieniem līdzīgi trokšņi esot bijuši dzirdami pirms plkst.10 pēc vietējā un Latvijas laika. Metro stacijās patvērušies ļoti daudz cilvēku. Kijivas metro darbojas kā patvertne, bet vilcienu kustība ir apturēta.
Salīdzinot ar situāciju trešdien, kad Krievija uzbruka Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem, situācija piektdien ir sarežģītāka, jo Krievijas uzbrukumi vērsti vairākos virzienos, teica Latvijas Radio žurnāliste.
Raķešu triecieni daudzviet Ukrainā
Zaporižjas apgabalā veikti aptuveni 15 triecieni.
Harkivā atskanējusi virkne sprādzienu, un triecieni doti Harkivas apgabala kritiskajai infrastruktūrai, pilsētai paliekot bez elektrības un ar traucētiem sakariem.
Harkivas mērs Ihors Terehovs aicina iedzīvotājus pret notiekošo izturēties ar izpratni.
"Šodien mūsu ienaidnieks kārtējo reizi apšaudīja Harkivu. Ir milzīgi infrastruktūras bojājumi, galvenokārt – energosistēmai. Mūsu komunālie dienesti kopā ar enerģētiķiem cenšas novērst to, ko ir pastrādājis ienaidnieks.
Es aicinu jūs ar izpratni attiekties pret notiekošo. Es zinu, ka jūsu mājās nav gaismas, nav apkures un ūdens.
Es jūs aicinu izmantot "nesalaužamos punktus" – tur jums nodrošinās siltus dzērienus un jūs varēsit uzlādēt mobilos telefonus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai pēc iespējas īsākā laikā atjaunotu to, ko ir izpostījis agresors."
Krivijrihas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls vēsta, ka Krivijrihai trāpījušas raķetes. Viena raķete Krivijrihā trāpījusi dzīvojamai mājai, divi cilvēki ir nogalināti, astoņi ir ievainoti. Ievainoto vidū ir trīs bērni.
Kā pavēstījis Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko, bijuši trāpījumi enerģētikas infrastruktūrai vairākos valsts apgabalos.
Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņojis, ka Krievija izšāvusi aptuveni 60 raķetes.
Valsts dzelzceļa uzņēmums "Ukrzaliznicja" ziņo, ka bojātās enerģētikas infrastruktūras dēļ pārtrūkusi elektrības padeve vairākiem dzelzceļa posmiem Harkivas, Doneckas, Dņipropetrovskas un Kirovohradas apgabalos.
Ukraina spējusi paaugstināt pretgaisa aizsardzības spējas, bet nepieciešams "daudz vairāk"
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs izteicies, ka Ukraina spējusi paaugstināt savas pretgaisa aizsardzības efektivitāti līdz 80%. Ukraina izmanto sabiedroto dāvināto pretgaisa aizsardzības sistēmu, padomju laika sistēmu un pārveidotu mobilo ložmetēju kombināciju.
Savukārt par to, cik daudz pretgaisa aizsardzības vēl nepieciešams, izteicies Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats: "Uz šo brīdi debesis ir ļoti maz aizsargātas. Ir nepieciešams daudz vairāk, es jums tā atbildēšu. Jo mūsu Rietumu partneru nodrošinātie līdzekļi nostiprināja dažus frontes reģionus, bet Ukrainai vēl nepieciešams daudz pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai stiprinātu aizsardzību. Šodien ieroču mugurkauls joprojām ir vecās padomju sistēmas, tās ir "Buk-M1", "S-300" . Es negribētu teikt, ka mums tagad vajadzētu domāt par to, kā noklāt pēc iespējas plašāku teritoriju. Ir jāskatās nākotnē. Vecās sistēmas, kas atrodas bruņotajos spēkos, mums būs ātrāk vai vēlāk, visticamāk, tuvākajā nākotnē – jāaizstāj ar citiem kompleksiem. Jo gan munīcija, gan to rezerves daļas jau ir izsmeltas un ļoti nopietni iztērētas karadarbības laikā."
Tikmēr vairāki Ukrainas preses izdevumi liecina, ka piemēram, okupētajā Mariupolē pēdējās dienās tiek novērota Krievijas militārās tehnikas pārvietošanās aktivizācija. Bruņutransportieri, haubices un dzīvā spēka vienības dodas Zaporižjas virzienā. Pilsētā esot ieradušās arī OMON vienības no Sanktpēterburgas, kas sākušas patrulēšanu ielās. Tāpat pilsētā tiek izvietotas jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Savukārt okupētajās Melitopolē un Berdjanskā okupācijas varas iestādes pirmssvētku laikā ieviesušas 24 stundu komandantstundu.
Kļuvis zināms, ka nākamajā pirmdienā Baltkrievijā ieradīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un tā būs viņa pirmā viesošanās Minskā trīsarpus gadu laikā. Uz tikšanos ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko paredzējusi ierasties arī plaša valdības delegācija.
Lai arī sarunu uzmanības centrā tikšot apspriesti jautājumi par sasniegto progresu Savienības valsts sadarbības procesos, daudz uzmanības, protams, tiks pievērsts arī drošības jautājumiem. Ne velti pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas, ka Krievija varētu izmantot Baltkrievijas teritoriju un, iespējams, arī tās spēkus uzbrukumu pastiprināšanai Ukrainai.
Zelenskis: Donbasā turpinās nežēlīgas cīņas
Zelenskis minēja, ka nākamajai nedēļai tiekot gatavoti svarīgi starptautiskie pasākumi, kuru rezultāts varētu būt kaut kas, kas varētu sniegt Ukrainai lielāku aizsardzības atbalstu šajā ziemā un vairāk militāro spēju.
Tikmēr Donbasā joprojām turpinās smagas cīņas.
Situāciju ikvakara uzrunā aprakstīja Ukrainas prezidents: "Šodien Donbasā, tāpat kā visas iepriekšējās nedēļas, turpinās nežēlīgi Krievijas uzbrukumi. Okupanti visus un visu, kas viņiem ir, met uzbrukumā. Viņi nevar uzvarēt mūsu armiju, tāpēc viņi fiziski iznīcina katru pilsētu un ciemu, lai nebūtu pat ne mūrētu ēku, kuras varētu izmantot jebkāda veida aizsardzībai. Vienīgais veids, kā to apturēt, ir soli pa solim izstumt krievu teroristus no mūsu ukraiņu zemes. Turpināt spiedienu uz Krieviju. Atrast jaunus veidus, kā saukt pie atbildības katru krievu teroristu, katru krievu oligarhu, kurš palīdz teroristu valstij, un saukt pie atbildības visas Krievijas amatpersonas un propagandistus visā, ko viņi dara."
Kā norādīja viens no komandieriem Bahmutā, Jevhens Oropajs, situācija pie Bahmutas var mainīties, ja tiks atvests vairāk tanku, darbosies vairāk mīnmetēju, artilērijas un aviācija. Cilvēku šajā virzienā kopumā esot pietiekami, taču to nav tik daudz, lai veiktu rotāciju. Viņš norādīja, ka karavīri dažreiz sēž aukstos ierakumos trīs līdz piecas dienas, ir nepietiekami baroti, nevar sasildīties un arī slimo. Mobilizēto viļņi nepārtraukti šturmē ukraiņu pozīcijas, un tas nogurdina karavīrus. Neskatoties uz to, Oropajs uzskata, ka krievu iebrucēji nespēs izpildīt savus mērķus un ieņemt Bahmutu pirms Jaunā gada.
Tikmēr izdevums "The Economist" vēsta, ka daži Zelenskim pietuvināti cilvēki vēlētos nomainīt Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju pret pašreizējo Sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski. Abi ģenerāļi ir atturīgi komentāros par šīm baumām. "The Economist" atzīmēja, ka ģenerālim Sirskim ir neērti runāt par iespējamo Zalužnija aizstāšanu ar viņu. Viņš norādīja, ka armijai jābūt apolitiskai. Zalužnijs tikmēr centies kliedēt baumas par spriedzi, sakot, ka uzticas ģenerālim Sirskim un uzklausa viņu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
