Pie labības laukiem Dnipropetrovskas apgabalā ceļas tumšu dūmu stabi. Ukraiņu lauksaimniekiem frontes līnijas tuvumā šī labības novākšanas sezona ir grūta – pastāvīgā artilērijas triecienu draudu ēnā. Turklāt, tā kā Krievijas uzsāktā kara dēļ eksports tiek bloķēts, graudu krātuves ir pārpildītas.
“Mūsu graudiem nav labas cenas. Krātuves tos atsakās pieņemt. Tie ir jāatstāj šeit. Frontes līnija nav tālu no šejienes. Jebkurā mirklī viss var beigties ar lādiņa triecienu. Kā redzam – lauki deg," saka lauksaimnieks Jurijs Vakuļenkvs.
Lauksaimnieki katru dienu riskē ar savu dzīvību un dažkārt uz lauka uzduras kara munīcijai, piemēram, raķetēm.
Tiek lēsts, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā bloķēta 22 miljonu tonnu graudu izvešana. Parasti Ukraina eksportējot graudus aptuveni 30% piegādā pārējai Eiropai, vēl aptuveni 30% Ziemeļāfrika un 40% – Āzijai. Taču, Krievijai turpinot bloķēt Ukrainas Melnās jūras ostas, joprojām nevar tikt eksportēti miljoniem tonnu pagājušā gada ražas.
Par Eiropas “maizes klēti” dēvētās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ uzsvēra problēmu pēc tikšanās ar Zviedrijas premjerministri.
“Vēlamies, lai mūsu zemnieki turpinātu strādāt arī nākamajam gadam, nākamajai ražai. Lai tas notiktu, mums ir jāeksportē visi šie graudi – mieži, kvieši, kukurūza. Kā zināms, 22 miljoni tonnu graudu pašlaik ir bloķēti. Un joprojām sagaidām aptuveni 60 miljonus tonnu rudenī. Situācija būs smaga,” norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Šī situācija daudziem Ukrainas lauksaimniekiem var nozīmēt bankrotu, turklāt karš izraisījis arī būtisku transportēšanas izmaksu pieaugumu. Turcija norādījusi, ka cenšas atrast risinājumus Melnās jūras ceļu atbloķēšanai sarunās ar ANO, Ukrainu un Krieviju, taču bez panākumiem. Pagaidām Ukrainai jāsamierinās ar mazāk efektīviem eksporta maršrutiem, piemēram, pār Donavas upi uz Rumāniju vai pa sauszemes robežpārejas punktiem ar Eiropas valstīm, taču kravas automašīnām var nākties stāvēt rindās dienām ilgi. Pirms Krievijas iebrukumu Ukraina spēja eksportēt 6–7 miljonus tonnu graudu mēnesī, bet jūnijā tika izvests trīsreiz mazāk – tikai 2,2 miljoni tonnu, liecina Ukrainas Graudu asociācijas dati.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.