Ukrainas parlaments - Augstākā rada lēmusi par lielākās daļas līdzšinējās valdības ministru atbrīvošanu no amata un ieceļ viņu vietā pienākumu izpildītājus. Tomēr pagaidām daudzās jomās ir oficiālas varas vakuums.
Par prezidenta pienākumu izpildītāju ieceltais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs uzdevis parlamenta frakcijām līdz otrdienai izvirzīt savu kandidātus premjera un ministru amatiem. Viena no valdības vadītāja kandidātēm ir sestdien no ieslodzījuma atbrīvotā ekspremjere Jūlija Timošenko. Viņas pārstāvji gan paziņojuši, ka Timošenko premjera krēslu pagaidām nevēlas, neatbilstot patiesībai arī sestdien izskanējušie paziņojumi, ka viņa kandidēšot 25. maijā paredzētajās prezidenta velēšanās. Uzrunājot protestētājus Neatkarības laukumā viņa paziņoja, ka būs garants tam, ka Maidana upuri nekļūs velti.
„Kamēr jūsu misija nebūs izpildīta un prasības apmierinātas, nevienam nav tiesību pieprasīt, lai jūs izklīstat. Jūs esat tie, kas panāca pārmaiņas. Nevis politiķi vai diplomāti, vai starptautiskā sabiedrība. Jūs un neviens cits,” uzrunā protestētājiem uzsvēra timošenko.
Timošenko solīja panākt, ka visas amatpersonas, kuras atbildīgas par cilvēku nogalināšanu, tiks sodītas. Pagaidām gan to ir grūti īstenot, jo vairākums no tām jau ir pametušas valsti vai arī slēpjas tajos valsts apgabalos, kur eirointegrācijas piekritēju pozīcijas nav stipras. Joprojām slēpjas arī no amata atstādinātais prezidents Janukovičs, kuram robežsargi sestdien neļāva izlidot no Doņeckas lidostas, bet nespēja aizkavēt, un viņš aizbrauca nezināmā virzienā.
Opozīcijas partijas „Udar” līderis Vitālijs Kļičko atzina, ka jau divas dienas neviens nezina, kur ir Ukrainas prezidents.
„Mēs mēģinājām viņu atrast. Dažiem cilvēkiem izdevās viņu sazvanīt, bet viņa atrašanās vieta nav zināma. Viņš ir aizbēdzis,” sacīja Kļicko.
Ārvalstu novērotāji norāda, ka šobrīd vērojamais efektīvas izpildvaras un tiesu varas trūkums sekmē valsts izlaupīšanu, ko īsteno Janukoviča režīma amatpersonas. Tāpat ir apdraudēta valsts stratēģisko objektu, arī kodolreaktoru drošība. Rīcībspējīga valdība nepieciešama pēc iespējas ātrāk, lai varētu lemt par starptautiskās finanšu palīdzība saņemšanu, ko jau piedāvājusi ASV un Starptautiskai valūtas fonds. Tikmēr uzvarējušie politiskie spēki nebūt nav vienprātīgi par metodēm, kā valsti izvest no krīzes.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu un viņa atrašanās vieta nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Tiesa, Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties, un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
