Rīta Panorāma

Prado muzejā dod iespēju "izsmaržot" gleznu

Rīta Panorāma

Londonas tiesa ļauj izdot Asanžu ASV

Intervija ar tieslietu ministru (JKP) Jāni Bordānu

Ukraina lūgusi Latvijai palīdzēt ar kriminālekspertiem Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Ukraina lūgusi Latvijas palīdzību ar kriminālekspertiem, kas uz vietas varētu fiksēt un izmeklēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus. To Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pastāstīja Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”), kurš patlaban atrodas Ukrainā.

Bordāns norādīja, ka pierādījumu par Krievijas pastrādātiem kara noziegumiem Ukrainā ir ļoti daudz. Viņš apgalvoja: “Pierādījumu par kara noziegumiem ir ļoti daudz. Tie tiks savākti, šobrīd ir ierosinātas vairāk nekā 10 000 krimināllietas, 10 000 tūkstoši kara noziegumu fakti ir minēti.”

Ukrainas puse saredz to, ka ir nepieciešams veidot speciālu institūciju, kad daudzas valstis izveido kara tribunālu, un tad var nonākt pie starptautiski atzīta rezultāta, pauda Bordāns. 

"Ukraiņi ir lūguši mūs palīdzēt ar kriminālekspertiem, kas varētu nākt uz vietas un veikt visu to, kas nepieciešams kriminālnoziegumu fiksēšanai šeit. Ukrainai, protams, ir eksperti, bet pie tik liela kara noziegumu skaita nepieciešama palīdzība,” piebilda Bordāns.

Piemēram, Francija jau ir aizsūtījusi savu ekspertu komandu, tas ukraiņiem esot ļoti palīdzējis, skaidroja Bordāns. Tāpat viņš stāstīja – daudz ko esot iespējams darīt arī uz vietas Latvijā, piemēram, veikt pierādījumu pārbaudi vai DNS analīzes, taču svarīgi esot nodrošināt cilvēkus, kas var strādāt arī Ukrainā. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti