Uz Kijevu plūst bēgļu straumes, bet daudzi arī piesakās par brīvprātīgajiem cīņām Austrumukrainā.
Anna, trīs bērnu māte stāsta, ka karo, jo vēlas, lai viņas bērni dzīvo mierā.
Savukārt brīvprātīgais ar iesauku Advokāts stāsta, ka pamiers vienmēr bija tikai priekšvēlēšanu sauklis, un realitāte ir cita, uz puišiem turpina šaut.
Radio „Svoboda” Bogdana Kostjuka norāda uz mierīgo iedzīvotāju atbalstu karavīriem - tiek vakti ziedojumi, pēdējo trīs četru mēnešu laikā uzņēmumos palielinājies darbinieku skaits, piemēram, šuj apģērbu armijai, jo pieaug pieprasījums.
Tikmēr bijušais prezidents Leonīds Kučma norāda, ka Krievijai Ukraina nepieciešama praktisku iemeslu dēļ – kā augsti kvalificēts darbaspēks, jo jebkurā ražošanas nozarē Krievijā līdzdarbojas Ukraina, daudzi ukraiņi strādā Krievijā, un Maskavai ir sāpīgi atlaist Ukrainu. Bet Krievijas liela problēma ir tāda, ka tā „nekad mūs nav uzskatījusi par partneriem”, uzskata Kučma.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
