Sestdien par artilērijas apšaudēm Ukrainas austrumos mediji ziņojuši visu dienu. Kaujas notiek pie Ukrainas dienvidu ostas pilsētas Mariupoles, kas joprojām atrodas Kijevas kontrolē. Ukrainas spēku bataljons „Azov” paziņojis, ka prokremlisko kaujinieku uzbrukumā praktiski iznīcināta kāda apdzīvota vieta Maripuoles pievārtē. Tiek izmantota artilērija un mīnmetēju iekārtas „Grad”.
Turpinājusies arī stratēģiski nozīmīgās Debaļcevas pilsētas bombardēšana, paziņoja vietējās policijas priekšnieks, Kijevai lojālais Vjačeslavs Abroskins. Saskaņā ar viņa teikto, cenšoties ieņemt pilsētu, separātistu kaujinieki to iznīcina, un bombardēšana ir nepārtraukta.
Vienlaikus pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko sestdien paziņoja, ka uguns esot pārtraukts visā pašpasludinātās republikas teritorijā, atskaitot Debaļcevu. Saskaņā ar aģentūras „Interfax” vēstīto, Zaharčenko paziņojis, ka Minskas vienošanas tekstā „par Debaļcevu nebija ne vārda.” Viņš norādījis, ka devis pavēli turpināt bloķēt jebkādus mēģinājumus „izlauzties”, ar to acīmredzot domājot gandrīz aplenktajā pilsētā un tās apkārtnē esošos Ukrainas spēkus.
Tikmēr ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Peiets paziņoja, ka Krievijas karavīri ap Debaļcevu izvietojuši artilērijas un raķešu iekārtas, un apgalvoja, ka Krievijas vienības uz robežas gatavo lielu apgādes sūtījumu kaujiniekiem. Peiets tviterī arī pauda, ka „separātistiem tagad ir liels militārais spēks ar vairāk tankiem, bruņutransportieriem un raķešu sistēmām nekā dažām Eiropas un NATO valstīm.”
Savukārt Krievijas ārlietu ministrija sestdien apsūdzēja Ukrainu un rietumvalstis mēģinājumos sagrozīt Minkas vienošanos būtību.
Vienlaikus analītiķi norādījuši, ka ceturtdien Minskā parakstītā vienošanās iever liecības, kas norāda uz Krievijas līdzdalību un ieroču piegādēm Ukrainas austrumos. Par to Somijas nacionālajā raidsabiedrībā „Yle” paziņoja Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks, kas specializējas Krievijas jautājumos, Andrass Raczs (Andras Racz). Proti, līgumā uzskaitīti smagie ieroči, kas ir jāatvelk. Starp tiem ir arī raķešu sistēma „Tornado-S”, un tāda ir tikai Krievijas armijas rīcībā. Andrass Raczs telefonsarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka publiski ir pieejams daudz informācijas gan par dažādām Krievijas ieroču sistēmām, gan to eksportu:
„Tādēļ mēs zinām, ka šī „Tornado-S” raķešu sistēma, kas minēta Minskas līgumā, nav nevienai citai valstij, bet tikai Krievijai. Un tā arī nekur nav eksportēta. Es, protams, nezinu, kādā veidā tas nokļuva vienošanas tekstā. Es tikai varu minēt, kā pēc 16 stundu ilgām intensīvām sarunām, neviena no pusēm to neievēroja. [Raķešu sistēmas „Tornado-S” iekļaušana tekstā] bija vienkārši kļūda. Krievijas puse droši vien vienkārši aizmirsa, ka šo ieroču sistēmu izmantojuši tiki viņi, un Ukrainai tā nekad nav bijusi.”
Raczs gan neuzskata, ka šis ir kāds nozīmīgs un negaidīts atklājums, norādot, ka šī ir tikai vēl viena no daudzajām liecībām par Krievijas ieroču klātbūtni Ukrainas austrumos.
Jautāts, kur šī raķešu sistēma varētu būt bijusi izmantot Ukrainas austrumos, pētnieks Latvijas Radio atgādina par otrdien notikušo raķešu uzbrukumu Ukrainas valdības pretteroristiskās operācijas štābam Kramatroskā. Tā atrodas 50km no frontes līnijas. Attālums un augstā precizitāte liecina, ka tika izmantots kas labāks, nekā ierastās mīnmetēju iekārtas „Grad”, norāda Raczs, gan uzsverot, ka viņš klāt nav bijis un nezina, cik pamatoti ir Kijevas apgalvojumi. Pēc uzbrukuma Kramatorskai prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka separātisti izmantojuši „Tornado” raķešu palaišanas sistēmu.
Bet sestdien Ukrainas prezidents Petro Porošento brīdinājis – ja pamiers netiks ievērots, visā Ukrainas teritorijā varētu tikt izsludināts karastāvoklis. Viņš uzsver – prokrieviskie kaujinieki Debaļceves placdarmā un Mariupoles tuvumā Ukrainas spēkiem uzbrūk ar trīskāršu brutalitāti.
“Pēc Minskā panāktās vienošanās šie ir ne vien uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem un apdzīvotajām vietām, tie ir arī uzbrukumi Minskas sarunu rezultātiem bez nekādiem paskaidrojumiem, jo diemžēl pēc Minskas Krievijas militārā ofensīva ir ievērojami pastiprinājusies,” sacīja Porošenko.
Ukrainas prezidents arī atkārtoti brīdinājis – ja pamiers netiks ievērots, viņš nekavējoties iesniegs parlamentā likumprojektu ar prasību valstī izsludināt karastāvokli. Tas nozīmētu, ka visas Ukrainas ikdiena tiktu pakārtota konfliktam Austrumukrainā. Paralēli, nelolojot cerības par miera iestāšanos, tiek gatavots arī bruņoto spēku papildinājums pēc kārtas jau ceturtās mobilizācijas veidā. Karadarbībai tuvākajā laikā plānots sagatavot vēl 16 tūkstošus vīru, rēķinoties ar to, ka militārais konflikts Austrumukrainā var vēl krietni ieilgt.
