Tikmēr smagas kaujas turpinās Ukrainas austrumos, kur epicentrā joprojām ir Severodoneckas pilsēta. Kijiva kārtējo reizi ir aicinājusi rietumvalstis piegādāt vairāk ieroču, lai Ukrainas armija varētu pienācīgi stāties pretī iebrucējiem no Krievijas.
Krievijas pirms 105 dienām izraisītais karš Ukrainā draud iedzīt bada nāvē miljoniem pasaules iedzīvotāju.
Ukraina ir viena no lielākajām labības eksportētājām pasaulē, taču Krievija bloķē tai piederošās ostas Azovas un Melnajā jūrā, tāpēc miljoniem tonnu graudu nevar nogādāt pie pircējiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Ukrainas ostās pašlaik "iesprostoti" vairāk nekā 23 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu. Eksperti spriež, ka Melnās jūras ostu blokāde var izraisīt globālu pārtikas katastrofu.
Krievijas vārdā runā artilērija
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien apmeklēja Turcijas galvaspilsētu Ankaru, lai ar savu turku kolēģi Mevlitu Čavušoglu runātu par iespēju izbeigt Ukrainas ostu blokādi. Kā jau bija gaidāms, sarunas noslēdzās bez rezultātiem.
Pēc tikšanās Lavrovs paziņoja, ka Krievija esot gatava garantēt drošību kravas kuģiem, kas izbrauks no Ukrainas Melnās jūras ostām, taču pirms tam Ukrainai esot jāatmīnē savas ostas.
Ukraina paziņojusi, ka tā neatmīnēs Odesas ostu, jo baidās, ka Krievijas karaspēks to varētu izmantot, lai uzbruktu pilsētai.
Preses konferencē Krievijas ārlietu ministram tika uzdots arī ass jautājums par Krievijas nodarījumiem, uz kuru viņš atbildēja, atkārtojot Krievijas melus.
"Ko no Ukrainā nozagtā, ja neskaita graudus, Krievijai jau ir izdevies pārdot?" vaicāja žurnālists.
Lavrovs atbildēja: "Jums visu laiku galva sāp par to, ko un kur nozagt, ja? Un jūs domājat, ka visi tā rīkojas? Es jums atbildēšu. Mēs realizējam tos mērķus, kurus jau iepriekš esam publiski pauduši – tie ir atbrīvot Ukrainas dienvidus no spiediena, ko tur rada neonacistu režīms."
"Что из украденного у Украины, кроме зерна, России еще удалось продать?!" – спросил журналист у Лаврова на пресс- конференции в Турции pic.twitter.com/nr3gjY8XMR
— Антон Геращенко (@Gerashchenko7) June 8, 2022
Turpinoties aktīvai karadarbībai Ukrainas austrumos un dienvidos, ir vērojamas gan sīvas cīņas jau ierasti karstajos punktos, gan spēku pārvietošana, gan panākumi un atkāpšanās.
Britu militārie izlūki norāda, ka aktīvajai frontes līnijai stiepjoties vairāk nekā 500 kilometru garumā, gan Ukrainai, gan uzbrūkošajai Krievijai ir jāsaskaras ar izaicinājumiem, nosargājot savas aizsardzības līnijas, vienlaikus atbrīvojot pietiekami daudz spēku potenciālajiem pretuzbrukumiem.
Luhanskas apgabala civili militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs brīdinājis, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem var nākties atkāpties no Severodoneckas, jo Krievijas spēki apšaudot pilsētu 24 stundas diennaktī.
Severodonecka un kaimiņos esošā Lisičanska ir pēdējās Luhanskas apgabala pilsētas, kuras vismaz daļēji kontrolē Ukraina.
Civilo infrastruktūru Krievijas armijas raidītie lādiņi skar aizvien biežāk, trešdien preses konferencē secināja Ukrainas dienvidu drošības un aizsardzības spēku apvienotā koordinējošā preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
"Radies tāds iespaids, it kā viņi izmantotu vecas kartes. Cenšoties tēmēt pa mērķi, viņi vienmēr šauj pa guļamrajoniem, privātmājām, garāžām, civiliedzīvotāju mašīnām un visu citu, kas ir saistīts ar sociālo infrastruktūru, piemēram, sporta skolām un apgabala administrācijas ēkām. Viņi raida lādiņus uz objektiem, kas nav saistīti ar militāro infrastruktūru."
Ukrainai vajag vairāk ieroču un pēc iespējas ātrāk
Ukrainai joprojām ļoti ir nepieciešami smagie ieroči, lai varētu stāties pretī Krievijai. Par to kārtējo reizi atgādinājis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš mudināja rietumvalstis nekavēties ar bruņojuma piegādi.
"Dažiem no Rietumu partneriem ir radies iespaids, ka mums ar ieročiem ir vairāk vai mazāk normāli. Patiesībā tas tā nav. Mēs joprojām redzam Krievijas totālo pārākumu smagās artilērijas ziņā Donbasā.
Signāls, ko mēs sūtām saviem partneriem, ir vienkāršs: mēs esam pateicīgi par to, ko jūs mums esat devuši, bet ar to joprojām nepietiek, lai apturētu Krieviju.
Nemaz nerunājot par liela mēroga pretuzbrukuma uzsākšanu un Krievijas izstumšanu no Ukrainas teritorijas. Mums vajag vairāk smago ieroču un pēc iespējas ātrāk," sacīja Kuleba.
Norvēģija Ukrainai ir piegādājusi 22 pašgājējhaubices "M109", kā arī aprīkojumu, rezerves daļas un munīciju tālās darbības ieročiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu apspriedis iespēju pastiprināt Vācijas militāro atbalstu Ukrainai.
Savukārt Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs kategoriski ir noraidījis Ukrainas lūgumu piegādāt smagos ieročus, tostarp haubices, mīnmetējus un reaktīvās raķešu sistēmas, ko Sofijai ir lūgusi Kijiva.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
