Kopš Minskas vienošanos parakstīšanas par bruņotā konflikta izbeigšanu Ukrainas austrumos ir pagājuši nedaudz vairāk par pieciem gadiem. Un viens no formātiem, kurā sarunas joprojām turpinās, ir tieši Trīspusējā kontaktgrupa, kas arī šonedēļ bija sanākusi uz tikšanos Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.
Kā piektdien ziņo vairāki Ukrainas mediji, bez liekas publicitātes Minskā ir parakstīts dokuments par īpašas konsultatīvās padomes izveidi. Šī dokumenta gala apstiprināšana paredzēta 25. martā pēc konsultācijām ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Francijas un Vācijas pārstāvjiem. Jaunās padomes galvenais uzdevums būšot dialoga un konsultāciju veicināšana, kā arī politisko un tiesisko projektu piedāvājumu izstrāde saskaņā ar kompleksajiem pasākumiem.
Taču, kā norāda komentētāji, šajā dokumentā atsevišķi Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajoni faktiski tiek nofiksēti kā oficiāli subjekti, jo pie sarunu jeb konsultāciju galda vienādā statusā un ar vienādām tiesībām paredzēts sēsties oficiālās Ukrainas un pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvjiem. Pret šādu iespējamību Kijeva ir kategoriski iebildusi jau sešus gadus. Arī Krievija, kas bruņotajā konfliktā faktiski ir agresors, šajā formātā var sēsties pie sarunu galda kā starpnieks, nevis konflikta dalībniece, turklāt tai ir piešķirts garanta-novērotāja statuss, tāds pats kā Francijai, Vācijai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.
Kā uzsver izdevuma "Censor.net" galvenais redaktors Jurijs Butusovs, ir notikusi valsts nodevība, jo faktiski slepus, bez Ukrainas Augstākās Radas piekrišanas, Ukrainas pārstāvis sarunās, bijušais prezidents Leonīds Kučma, ir pieņēmis Krievijai vēlamo scenāriju. Faktiski Krievijas okupācijas spēku varas iestādes tiek atzītas par atsevišķu Ukrainas reģionu pārstāvjiem. Šādu vienošanos varot uzskatīt par Ukrainas kapitulāciju karā par neatkarību. Butusovs arī atgādinājis, ka vēl februāra vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenē pauda gatavību iesaistīties sarunās ar okupēto teritoriju iedzīvotājiem, nevis starptautiski neatzītām varas iestādēm.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas parlamentā pārstāvētās partijas "Eiropas solidaritāte" deputāts Vladimirs Vjatrovičs ir aicinājis Ukrainas Drošības dienestu, nacionālo pretkorupcijas biroju un Valsts izmeklēšanas biroju ierosināt krimināllietu pret Leonīdu Kučmu un valsts prezidenta biroja vadītāju Andreju Jermaku. Pēc Vjatroviča vārdiem, ar savu darbību Kučma un Jermaks ir atbalstījuši agresora valsts pozīciju, kas Ukrainas teritorijas okupāciju traktē kā iekšēju konfliktu. Deputāts uzsver, ka gan ukraiņu likumdošana, gan starptautisko tiesu spriedumi Krievijas agresiju, Donbasa un Krimas teritoriju aneksiju traktē kā starpvalstu konfliktu. Tieši tāpēc deputāts aicinājis izmeklēt arī citu politiķu un ierēdņu, tostarp valsts prezidenta Zelenska saistību ar šo noziegumu.
KONTEKSTS:
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremlim tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
