Sagaida jaunus dronu uzbrukumus
Zelenskis uzsvēra, ka ir pagājušas tikai divas jaunā gada dienas, bet virs Ukrainas jau notriekti vairāk nekā 80 Irānas droni. Šis skaitlis tuvākajā laikā var pieaugt, un naktis, iespējams, būs diezgan nemierīgas.
"Mūsu rīcībā ir informācija, ka Krievija plāno ilgstošu uzbrukumu ar "Šahediem". Tās likme ir spēku izsīkums. Mūsu cilvēku, mūsu pretgaisa aizsardzības, mūsu enerģētikas nozares izsīkums. Taču mums ir jānodrošina — un mēs darīsim visu, lai to panāktu —, ka šis teroristu mērķis neizdodas. Tāpat kā visi pārējie," uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis pateicās pretgaisa aizsardzības vienību komandieriem un karavīriem. Prezidents īpaši pieminēja Kijivā, Hersonā, Dņipro un Nikopolē bāzētās vienības.
"Katrs notriektais drons, katra notriektā raķete, katra diena ar elektrību mūsu cilvēkiem un minimāli elektrības padeves pārtraukumi ir mazas uzvaras, kas vajadzīgas ikvienam," uzsvēra prezidents.
Turpinās cīņa par Bahmutu
Pēdējās diennakts laikā ienaidnieks Hersonas apgabalu apšaudīja gandrīz 80 reizes, kā rezultātā divi civiliedzīvotāji tika nogalināti un deviņi tika ievainoti. Krievijas šāviņi skāra automašīnu tirgus placi, komunālo pakalpojumu, privātās un daudzdzīvokļu ēkas.
Smagākās kaujas pašlaik notiek pie Bahmutas, kur situācija aizvien ir smaga. Lielbritānijas izlūkdienesti savā ziņojumā ir norādījuši, ka abas puses tur cietušas smagus zaudējumus. Briti gan norāda, ka daudzas no Krievijas karavīru decembrī īstenotajām operācijām Bahmutā tika vāji atbalstītas.
Savukārt pēdējo desmit dienu laikā Ukraina ir nosūtījusi ievērojamus pastiprinājumus, lai aizsargātu šo sektoru, un Krievijas uzbrukumu biežums, visticamāk, ir samazinājies, salīdzinot ar decembra vidū sasniegto maksimumu. Eksperti uzskata, ka tuvāko nedēļu laikā kāds būtisks okupantu izrāviens pilsētas teritorijā ir maz ticams.
Atklāj jaunas liecības par spīdzināšanu
Atklātas jaunas liecības par Krievijas īstenotu ukraiņu spīdzināšanu iepriekš okupētajā teritorijā. Proti, Ukrainas policija vēsta, ka kopš Harkivas apgabala atbrīvošanas no Krievijas okupācijas ir atradusi šajā apgabalā 25 spīdzināšanas nometnes.
Krievijas karaspēks mēnešiem ilgi bija okupējis Harkivas apkārtni, bet to atstāja septembra sākumā pēc Ukrainas pretuzbrukuma. Apgabalā kopš tā atbrīvošanas atrastas vismaz 920 cilvēku mirstīgās atliekas.
Krievijas karaspēks spīdzināšanas nometnēs turēja personas necilvēcīgos apstākļos un spīdzināja civiliedzīvotājus.
Daži no gūstekņiem mocīti ar elektrošoku, bet citiem tika salauzti pirksti.
Krievijā varētu mobilizēt banku parādniekus
Tikmēr parādās dažāda veida informācija, ka Krievijā drīzumā atkal varētu notikt mobilizācija. Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu ziņām Krievija par jaunas mobilizācijas veikšanu varētu paziņot 5. janvārī.
"Telegram" lietotnē brīvprātīgo projekts "InformNapalm" pavēstījis, ka iecerēts mobilizācijas pavēstes izsniegt arī bankās, un to ierosinājusi Krievijas Centrālā banka.
Kā teikts "InformNapalm" paziņojumā, Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina izsūtījusi bankām vēstules ar prasību 2023. gada janvārī uzaicināt parādniekus un izsniegt mobilizācijas pavēstes, un ierosināt parakstīt kontraktu dienestam Krievijas Bruņotajos spēkos.
Savukārt, ja parādnieks atteiksies parakstīt kontraktu, tad ierosināts izsaukt policiju un fiksēt notiekošo videoierakstā.
Tādējādi, ja parādnieks tiks ievainots, tad samaksās parādu no ievainojuma naudas, bet par kritušo parādu samaksās viņa tuvinieki no "zārka naudas".
Jebkurā variantā ieguvējas būs bankas, bet ne "bez vēsts pazudušais", tā vēsta projekts "InformNapalm".
KONTEKSTS:
Pērn 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
