Gints Amoliņš: Ziemassvētku egle Bučā – kā jūs nonācāt līdz lēmumam to tomēr uzstādīt?

Mihailina Skorika-Škarivska: Ilgi domājām, vai likt eglīti vai nē, jo tas tika atstāts vietējo varas iestāžu ziņā. Mūsu mērs Anatolijs Fedoruks veica aptauju, un lielākā daļa iedzīvotāju, kas iesaistījās, bija par Ziemassvētku eglīti. Attiecīgi paņēmām pagājušā gada eglīti. Tā ir ļoti skaista un mūsdienīga. Dienā, kad to uzstādījām, pilsētā bija elektrība – vienkārši pieslēdzām tīklam un iedegās. Bet pirmdien, 19.decembrī, Svētā Mikolaja dienā, elektrības nebija, tāpēc izmantojām ģeneratoru. Pateicoties ģeneratoram, pilnīgi tumšā pilsētā simboliski uz 20 minūtēm izgaismojām eglīti.

Mums ir ļoti svarīgi dzīvot normālu dzīvi. Pat apstākļos bez elektrības. Un tas ir normāli, ka bērniem ir eglīte, ir svētki.

Kad vien iespējams, mēs cenšamies nodrošināt šo normālību, pat apstākļos, kad traucēta elektrības padeve. Lai cilvēki sajūt, ka karā cīnāmies, lai mēs varētu normāli un brīvi dzīvot savā zemē un būtu tie prieki, kādi bija iepriekš – eglīte, svētki, Ziemassvētki.

Pilsētā redzējām, ka notiek remontdarbi, tiek mainīt jumti – pilsētu atjauno.

Neskatoties uz ziemu, par spīti sniegam, turpinās jumtu, logu, durvju remontdarbi, jo ļoti daudz ir iznīcināts. Īsā okupācijas mēneša laikā Krievija izpostīja 15% dzīvojamo māju. Attiecīgi jebkuros laikapstākļos, ja tie ļauj, darbi turpinās. Jo to, ko okupanti pastrādāja mēneša laikā, pusgada laikā visu nebija iespējams salabot.

Aprit 10 mēneši, kopš sākās Krievijas pilnapmēra iebrukums Ukrainā. Kāds noskaņojums tagad ir Bučā, decembrī, šajā svētku laikā?

Visi atbalstām mūsu bruņotos spēkus, ticam uzvarai un apzināmies, ka šī ziema ukraiņiem ir visgrūtākā mūsu valsts vēsturē. Saprotam, ka mums ir jāiztur, jāpārvar. Mums ir svarīgi palikt Bučā. Jo Putina mērķis ir Ukraina bez ukraiņiem. Attiecīgi, ja visi dosies uz Lietuvu, Vāciju, Poliju tur pārdzīvot šo laiku, vairs nebūs, kas uzturētu esošo infrastruktūru. Tāpēc strādājam. Saprotam, ka ir grūti.

Mēs priecājamies katru reizi, kad ieslēdzas gaisma. Ja neieslēdzas, iztiekam ar uguni kamīnos, plītiņās un ar svecēm.

Tādā veidā mēs ceram pārdzīvot visu ziemu un ticam, ka nākamgad Ukraina uzvarēs. Mēs atgriezīsimies pie 1991. gada robežām, un mēs integrēsimies Eiropā.

Liels paldies. Ceru, ka jums būs jauki svētki! Paldies.

Vēlos piebilst, ka lielākie svētki Bučā ir jaunais gads. Tādēļ eglīti mēģināsim ieslēgt naktī uz 1.janvāri. Tai jāspīd brīdī, kad pienāks jaunais gads, kurš, mēs ticam, būs uzvaras gads.