Pēc aptuveni ceturtdaļas vēlētāju balsu izskatīšanas vislielāko atbalstu saņēmusi premjera Arsēnija Jaceņuka vadītā Tautas fronte, par kuru nobalsojuši 21,67%. Par nieka tiesu atpaliek Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vadītais politiskais spēks – tam pagaidām 21,63% nobalsojušo atbalsts.
Kopumā, atbilstoši pašreizējiem rezultātiem, Ukrainas parlamentā būs iekļuvuši septiņi spēki. Bez Jaceņuka un Porošenko vadītajām partijām, arī Ļvivas mēra Andrija Sadovija vadītā partija „Pašpalīdzība”, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atbalstītāju veidotais „Opozīcijas bloks”, nacionālista Oļega Ļaško vadītā Radikālā partija, bijušās premjeres Jūlijas Timošenko partija „Batkivščina” un labējā spārna partija „Svoboda”.
Pirmo reizi kopš Padomju Savienības sabrukuma parlamentā nebūs Komunistiskās partijas.
Galīgie vēlēšanu rezultātu būs skaidri 10 dienu laikā.
Tiesa, 27 krēsli Augstākajā Radā paliks tukši, jo vēlēšanas nenotiks Krievijas anektētajā Krimas pussalā, kā arī daļēji Doņeckā un Luhanskā.
Porošenko jau pirmdienas naktī pavēstīja, ka ir gatavs sadarboties ar visiem, izņemot, Janukoviča līdzgaitniekiem. Paredzams, ka jaunajā parlamenta sasaukumā būs daudz jaunu seju – žurnālisti, brīvprātīgo bataljonu vadītāju un Maidana aktīvisti. Tomēr jau tagad pamazām kļūst skaidrs, ka jaunais parlaments būs ļoti prorietumniecisks un nacionālistisks.
Komentāri no ārzemēm par vēlēšanām Ukrainā ir atšķirīgs. Rietumi atzīst vēlēšanas par leģitīmām. Savukārt Krievijas politiķi tās nav atzinuši par godīgam. Tiesa, vērtējums var mainīties, ja, pēc kāda Krievijas politiķa teiktā, Ukraina veidos „konstruktīvas” attiecības ar Krieviju.
Tikpat atšķirīgs noskaņojums ir arī sabiedrībā. Kamēr vieni nākotnē skatās optimistiski, citi – melanholiski un pesimistiski, norādot, ka šī brīža partijās jau ir tie paši cilvēki, kas agrāk. Dažādas vēsmas jūtamas arī kara hospitālī. Kamēr vien, ārstējot smagus ievainojumus, vēlas atgriezties kara laukā, citi to vien vēlas, kā atgriezties mājās pie ģimenes.
Rietumi vēlēšanās atzīst par likumīgām, savukārt Krievijas politiķi jau norādījuši, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas. Tiesa, situācija var mainīties, ja Ukraina attiecībā uz Krieviju būs „konstruktīva”.
Noskaņojums ir dažāds – vieni ir optimistiski, otri – melanholiski un pesimistiski noskaņoti. Arī kara hospitālī cilvēki ir dažādi – vieni vēlas atgriezties mājās, citi gatavi atgriezties kaujas laukā.
Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanas klātienē uzraudzījuši 2300 starptautiskie novērotāji. Lai arī saņemtas ziņas par dažādiem pārkāpumiem, kopumā vēlēšanas atzītas par demokrātiskām un jaunievēlētais parlaments par leģitīmu. Joprojām gan tiek gaidīts oficiālais EDSO novērotāju ziņojums.
Visu vēlēšanu laikā tika saņemtas ziņas par dažādiem ne īpaši nozīmīgiem pārkāpumiem balsošanas gaitā. Kā paziņojuši Pilsoniskā tīkla „Opora" novērotāji, kopumā visā valstī fiksēti vismaz 760 dažādi pārkāpumi. Piemēram, daudzos iecirkņos novērota biļetenu pārrakstīšana, bet milicija uz notiekošo neesot pienācīgi reaģējusi.
Tāpat tiek ziņots, ka rīta stundās Doņeckas apgabala Volnovahas pilsētā balsu skaitīšana pārtraukta apšaudes un sprādzienu dēļ. Taču, kā norādījusi starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija „Freedom House”, kopumā vēlēšanas tomēr ir bijušas demokrātiskas par spīti tam, ka tās notikušas sarežģītā laikā un smagos apstākļos. „Freedom House” gan aicina sagaidīt starptautisko novērotāju atzinumu. Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas misija savu atzinumu plānojusi publiskot dienas otrajā pusē.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, tiesa balsot nevarēja Krievijas anektētajā Krimā, arī prokrievisko separātistu kontrolētajās teritorijās Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Līdz ar to vēlēšanās nevarēja piedalīties trīs līdz 4,6 miljoni pilsoņu un parlamentā būs aptuveni 30 tukšas vietas. Iekļūšanai parlamentā jāpārvar 5% barjeru. Parlamentā jāievēl 225 deputāti no partiju sarakstiem, un 225 – pēc mažoritārās sistēmas vienmandāta apgabalos. Vēlēšanās startēja gandrīz septiņi tūkstoši kandidātu no 29 partijām un grupām.
Ārkārtas vēlēšanas Ukrainā notiek, jo vasarā izjukusi Ukrainas parlamenta valdošā koalīcija,un prezidentam bija jāizsludina Augstākās Radas vēlēšanas.
