“Krievijas prezidents ir mūsdienu Kains. Vienīgā izeja mūsu baznīcai ir neatkarība,” ziņu aģentūrai “AFP” stāsta Ļvivas pareizticīgo mācītājs Iovs Olšanskis (Kains ir Bībeles tēls, Ādama un Ievas vecākais dēls, kurš nokāva savu brāli Ābelu).
Krievijas un Ukrainas pareizticīgo baznīcas vieno gadsimtiem senas saites. Ukrainā pašlaik paralēli darbojas divi galvenie pareizticīgās baznīcas zari: viens ir pakļauts Maskavas patriarhātam, bet otrs ir neatkarīgs no Maskavas varas.
Taču tagad arī Maskavas patriarhātam lojālais atzars arvien izteiktāk distancējas no Krievijas, jo Ukrainas garīdzniekiem nav pieņemams Maskavas baznīcas vadības paustais atbalsts Krievijas karaspēka operācijām Ukrainā.
Ukrainas pareizticīgās baznīcas vadītājs metropolīts Onufrijs uzreiz pēc kara sākuma vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu nekavējoties izbeigt “brāļu karu”.
Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils tikmēr atkārto Kremļa propagandas saukļus par Donbasa iedzīvotājiem, kas astoņus gadus cietuši no Ukrainas uzbrukumiem.
“Piedošana bez taisnīguma ir kapitulācija un vājums. Tādēļ piedošanu jāpavada tiesībām stāvēt gaismas, dievišķās taisnības pusē,” vēsta patriarhs Kirils.
Daudz konkrētāk par atbalstu Krievijas okupācijas armijai izteicies Maskavas pareizticīgo garīdznieks Artemijs Vladimirovs, kurš licis noprast, ka Krievijai nevajadzētu apstāties pie Ukrainas iekarošanas.
Русские попы выступают за Мировую Войну и выдают все планы Путина. Просто послушайте, они молятся за войну. Сатанисты. pic.twitter.com/DEHiExGt2r
— Аслан (@antiputler_news) March 6, 2022
“Cerēsim, ka tuvākajā laikā mums pievienosies Moldova, Kazahstāna, nelaimīgā Ukraina, tālāk dienas kārtībā Gruzija. Kas notiks ar Baltiju – paši varat iedomāties. Šodien viņi piegādā ieročus slāvu iznīcināšanai,” sludināja garīdznieks.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
