Brīdī, kad Kramatorskas stacijai trāpīja raķetes, tur atradās vairāki tūkstoši cilvēku, kuri ar vilcieniem gatavojās evakuēties, jo Donbasā gaidāms Krievijas karaspēka uzbrukums, ziņo Doneckas apgabala policija.
Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko vēsta, ka uzbrukuma vietā gājuši bojā 38 cilvēki, bet vēl 12 miruši vēlāk slimnīcā.
Uzbrukumā ievainoti gandrīz 100 cilvēku, to vidū arī 16 bērni. “Daudz smagu [pacientu], bez rokām, kājām. Viņus operē vienlaikus 30-40 ķirurgi,” Kramatorskas mēra Aleksandra Gončarenko pausto citē britu raidsabiedrība BBC.
“Es tikko biju iesēdinājis vecmāmiņu vilcienā. Iesēdināju, lai viņu evakuētu. Pats aizgāju, lai nopirktu cigaretes. Tad šis viss sākās. Es sāku skriet. Es redzēju, kā pirmajai mašīnai norāva motora pārsegu un mašīnas vienkārši uzliesmoja. Tālāk jau es skrēju palīdzēt citiem,” pastāstīja kāds aculiecinieks.
Pēdējo divu nedēļu laikā aptuveni 8000 cilvēku dienā devās uz Kramatorskas staciju, lai evakuētos no apgabala. Raķetes trieciena brīdī tur atradās aptuveni 4000 cilvēku, norādīja pilsētas mērs. Viņš arī paudis, ka šis uzbrukums ir kārtējais pierādījums, ka Krievijas armijai ir tikai viens mērķis – nogalināt.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka stacijā trāpīja raķešu sistēmas "Točka U" lādiņš.
“Krievijas briesmoņi nemaina savas metodes. Nespējot pretstāvēt mums kaujas laukā, viņi ciniski iznīcina civilos iedzīvotājus,” Zelenska pausto citē britu raidsabiedrība BBC.
Zelenskis uzrunā Somijas parlamentam sacīja, ka iebrucēju ļaunumam robežu neesot: “Krievijas armija uzbruka dzelzceļa stacijai mūsu Kramatorskā. Vienkāršai dzelzceļa stacijai. Vienkāršiem cilvēkiem. Karavīru tur nebija. Cilvēkiem, kuri gaidīja, kad vilcieni viņus evakuēs uz drošākām teritorijām. Ar raķetēm uzbruka šiem cilvēkiem. Lūk, tā Krievija nākusi aizsargāt Donbasu.”
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs norāda, ka pirms šādiem raķešu triecieniem parasti tiek veikta rūpīga mērķa izpēte, tātad Krievija labi zinājusi, ka trieciens tiks vērsts pret civiliedzīvotājiem.
- ВС РФ ударили ракетой типа «Искандер» по ж/д вокзалу Краматорска.
— Arestovych (@arestovych) April 8, 2022
Более 30 человек погибли, 100 человек получили ранения.
Таким ударам предшествует тщательная доразведка цели, они прекрасно видели, что били по гражданским.
С какими блядями все-таки нам приходится воевать.
Pēdējo dienu laikā Kramatorskas dzelzceļa stacijā bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku, jo reģiona varasiestādes aicināja civiliedzīvotājus evakuēties no šī apvidus. Ukraina gatavojas sīvām kaujām valsts austrumos, uz kurieni Krievija novirza savas karaspēka vienības, kas atkāpušās no Kijivas un citām Ukrainas ziemeļu pilsētām.
Uz raķetes atlūzām, kas atrastas trieciena vietā, redzams krievu valodā rakstīts uzraksts "Za detei" jeb "par bērniem".
Krievijas Aizsardzības ministrija gan apgalvo, ka Krievijas armija neesot saistīta ar uzbrukumu Kramatorskai. Krievija daudzkārt ir izplatījusi melus, noliedzot savu saistību ar kara noziegumiem, lai gan tiem ir daudz pierādījumu no neatkarīgiem avotiem.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā pavisam drīz pēc uzbrukuma tika apgalvots, ka apšaudi veikuši pašas Ukrainas bruņotie spēki, jo Krievijas rīcībā neesot taktisko raķešu „Točka U”, bet ukraiņu gan. Visas dienas laikā Ukrainas medijos publiskoti fotoattēli un videoieraksti, kas pierāda, ka Krievija pavisam nesen šādas raķetes ir izmantojusi jau marta vidū kopējo mācību laikā ar Baltkrieviju.
Ukrainas drošības dienesti vēsta, ka pašlaik Krievija un tās kaujinieki okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijās pārgrupējas, lai veiktu masveidīgu un, iespējams, izšķirošu uzbrukumu Donbasam.
Komentētāji pieļauj, ka, ņemot vērā spēku pārvietošanas ātrumu un nepieciešamību tos atjaunot, Krievija nākamajam lielajam uzbrukumam varētu būt gatava nedēļas laikā.
Kā piektdien paziņojis Ukrainas prezidenta padomnieks Arestovičs, arī pēc uzvaras karā, par ko viņš ir pārliecināts, Krievija nenomierināsies arī daudzus gadus uz priekšu.
Pēc Arestoviča vārdiem, tik masveidīgu uzbrukumu kā tagadējais nākotnē, visticamāk, nebūs, jo Krievija ir zaudējusi savas kaujas spējas uz vairākiem gadu desmitiem.
Visticamāk, nākotnē jārēķinās ar daudz mazāka apmēra operācijām, piemēram, cenšoties sagrābt Harkivu vai nogriezt pieeju Azovas jūrai, vai arī paplašināt savas robežas visā Doneckas un Luhanskas apgabalā. Pēc Arestoviča domām, Krievija noteikti nenomierināsies un viss būs atkarīgs no tā, kas atradīsies Maskavas un Kijivas vadībā.
