Kijivas ziemeļrietumu piepilsētā Bučā, Ukrainas armijai ieņemot pozīcijas pēc teritorijas atgūšanas no Krievijas spēkiem, paveras traģiskas ainas. Ielās mierīgo iedzīvotāju līķi. Arī tādi, kuriem rokas sasietas aiz muguras, viņus nogalinājuši Krievijas karavīri.
“Tie cilvēki vienkārši gāja pa ielu un viņus bez iemesla nošāva. Tālāk nākamajā rajonā Stekolkā vēl trakāk. Ja izgāji uz ielas – cilvēkus vienkārši šāva, neuzdodot nekādus jautājumus,” stāsta Bučas iedzīvotājs.
Jau vakar Bučas pilsētā masu kapos tika apglabāti gandrīz 300 cilvēki, bet galīgais civilo upuru skaits vēl nav apzināts – tā medijiem teica pilsētas mērs Anatolijs Fedoruks.
No pilsētas aizbēgušajiem vēl nav droši atgriezties. Daudzas vietas var būt mīnētas. Arī no ielām noņemot cilvēku mirstīgās atliekas, Ukrainas karavīri tos vispirms pārvieto, velkot ar virvēm, jo ir bažas, ka līķiem var būt pievienotas sprāgstvielas.
Kādā vieglajā automašīnā līdz nāvei saspiests vīrietis, kad tai pāri pārbraukusi Krievijas bruņutehnika, saka Bučas iedzīvotāji.
“Viņš bija vietējais, strādāja apzaļumošanā. Miermīlīgs, godīgs cilvēks. Gudrs un strādīgs. Un viņi tā vienkārši, bez kāda kauna saspieda viņu līdz nāvei ar krievu bruņutransportieri,” saka Bučas iedzīvotājs Jurijs.
Līdzīga situācija arī blakus esošajās Hostomeļā un Irpiņā. Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņojis, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.
Vizītes laikā Polijā Ukrainas ārlietu ministrs paziņoja, ka tiks apkopoti visi pierādījumi, lai, vēršoties pie starptautiskajām institūcijām, sauktu pie atbildības personas, kas ir vainīgas par noziegumiem, un Krieviju salīdzināja ar džihādistu grupējumu “Islāma valsts”.
“Bučas slaktiņš ir briesmīgākā 21.gadsimta zvērība. Visi runā par Buču, bet nedrīkstam aizmirst par citām Kijivas apgabala pilsētām un ciemiem, kas arī kļuva par Krievijas armijas noziegumu vietām. Nepārspīlējot to, ko esam redzējuši Bučā un tās apkārtnē, varam secināt, ka Krievija ir sliktāka par [džihādistu grupējums “Islāma valsts”] ISIS mērogos un pastrādāto noziegumu nežēlībā,” norāda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Kuleba pieprasījis G7 valstīm nekavējoties ieviest jaunas un stingras sankcijas pret Krieviju – noteikt embargo Krievijas naftai, gāzei, oglēm; slēgt visas ostas Krievijas kuģiem un precēm, kā arī atslēgt visas Krievijas bankas no SWIFT. Rietumvalstu amatpersonas paudušas šoku par redzamo Kijievas piepilsētās. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels šodien solīja vērst jaunas Eiropas Savienības sankcijas pret Maskavu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
