Voliņas reģionā pie Polijas robežas, gatavojoties iespējamai migrācijas krīzei, speciālus treniņus organizē Ukrainas valsts policija un galvenais iekšlietu militārais spēks – Nacionālā gvarde. Šo reģionu apmeklēja arī iekšlietu ministrs un Ukrainas nacionālā drošības dienesta vadītājs.
“Pašlaik ir plānots novirzīt ievērojamus līdzekļus no nākamā gada budžeta robežas stiprināšanai. Tas ir mūsu stratēģiskais mērķis nākamos divus gadus.
Mēs runājam par ātru reaģēšanu uz zonām, kur iespējama masveida migrantu klātbūtne, un speciālu pagaidu inžiniertehnisko būvju izveidošanu tajās. Darbs pie tā jau ir sākts,” vēsta Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
Robeža ar Ukrainu daudzviet ir viegli šķērsojama
Kā norāda eksperti – lai gan migrantu koncentrēšanās pie robežas vismaz pagaidām netiek konstatēta, krīze Polijā izgaismojusi būtiskus riskus.
Atšķirībā no Baltkrievijas robežas ar Poliju, robeža ar Ukrainu bija faktiski neeksistējoša PSRS pastāvēšanas laikā un arī mūsdienās šī vairāk nekā 1000 km garā robeža daudzviet ir ļoti viegli šķērsojama.
Kā uzsver politologs Dmitro Levuss – Ukrainas amatpersonas neizslēdz iespēju, ka līdzšinējā migrācijas krīze kā hibrīdierocis varētu tikt pavērsts arī pret Ukrainu.
“Tiek izskatīti tādi varianti, ka Polija, Lietuva un Latvija izturēs šo spiedienu, un tad rodas jautājums – kur Putins un Lukašenko liks šīs bēgļu masas. Skaidrs, ka Ukrainu Putins vienmēr uzskatījis kā iespējamo mērķi, kur nepieciešams destabilizēt situāciju ar visiem līdzekļiem.
Un, ja ņem vērā pašreizējo situāciju, kādā atrodas Ukrainas un Baltkrievijas robeža – ir ļoti maz nožogojumu, turklāt tās demarkācija pabeigta tikai tagad un arī vēl patiesībā ne pilnībā, tad pilnīgi reāla ir iespēja, ka vairāki tūkstoši bēgļu, kurus pilnībā kontrolē Maskava, var tikt nosūtīti uz šejieni, lai destabilizētu situāciju un parādītu, ka Ukraina nespēj tikt galā ar šo krīzi. Tāpat iespējams izdarīt tā, ka jau no Ukrainas šie bēgļi masveidā cenšas šķērsot Polijas vai citu Eiropas Savienības valstu robežu.”
Krievija cenšas destabilizēt situāciju Donbasā
Levuss pašreizējā migrantu krīzi saredz kā vēl vienu mehānismu Maskavas vērsto hibrīdoperāciju arsenālā, redzamākais no kuriem joprojām ir spriedzes uzturēšana Austrumukrainā. Tieši šajās dienās pieaugušas militārās aktivitātes arī šajā virzienā. Tostarp vairākās apdzīvotās vietās piefrontes zonā.
“Viņi šāva divos virzienos, četri stobri bija 122. un 152. kalibra, jo mazāki kalibri nespēj izsist, lūk, šādas 20 centimetru bedres [rāda]. Šeit varat redzēt baltu pulveri no fugasa lādiņa. Viņi mēģināja trāpīt konstrukcijām, kuras viegli sagraut,” stāsta Ukrainas armijas karavīrs Valentīns.
Jaunākais saasinājums sakrīt gan ar migrācijas krīzi, gan arī enerģētikas krīzi Eiropā, kur gan Ukraina un Baltkrievija spēlē ļoti nozīmīgu lomu kā galvenās Krievijas gāzes tranzītvalstis uz Eiropu. Dmitro Levuss ir pārliecināts, ka tā nav sakritība. Jo, piemēram, arī iepriekšējais saasinājums Ukrainas austrumos notika politiski nozīmīgā brīdī – pirms Krievijas līdera Vladimira Putina un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās.
“Runājot par situācijas saasināšanu Donbasā ziemā – jā, tā notiks un tā tiks piesaistīta problemātiskām situācijām Ukrainas iekšienē. Sarežģījumi ir iespējami enerģētikas sfērā, kas var izraisīt arī politisko krīzi.
Situācijas saasināšanu Donbasā viņi vienmēr izmanto, ja ir iespēja šādos apstākļos sašūpot stabilitāti Ukrainas sabiedrībā.”
