Kaujas un uzbrukumi

• Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas Donbasā. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā.
• Lielbritānijas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija mēģina aplenkt labi nocietinātās ukraiņu pozīcijas Ukrainas austrumos. Uz dienvidiem no Izjumas notiek smagas kaujas, Krievijas karaspēkam mēģinot virzīties uz Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām no ziemeļiem un austrumiem. Krievijas armijas vienības varētu uzbrukt Zaporižjai no dienvidiem. Zaporižju joprojām apšauda un Ukrainas armija gatavojas tās aizsardzībai.

• Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus Hersonas apgabalā, kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru. Turpinās pastiprināti uzbrukumi Ukrainas spēkiem rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā Mariupolē.

• Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētā Tiraspolē vakar nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā. Sprādzieni notika pie Valsts drošības ministrijas un Krievijas Federālā drošības dienesta filiāles biroja. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde atzīmējusi, ka Piedņestras vadība gatavojusies sprādzieniem jau trīs dienas pirms tiem.

• Krievijas Belgorodas apgabala gubernators pirmdien apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki bombardējuši šī apgabala ciemu, ievainojot divus civiliedzīvotājus un nodarot postījumus vairākiem namiem. Krievija pēdējās nedēļās ir apsūdzējusi Ukrainas spēkus, ka tie esot uzbrukuši mērķiem Krievijas teritorijā, tostarp diviem ciemiem Belgorodas apgabalā un vienam ciemam Brjanskas apgabalā. Naktī uz pirmdienu Brjanskas naftas bāzē izcēlās ugunsgrēks. Ugunsgrēks joprojām nav apdzēsts, tā iemesli nav zināmi.

• Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš. "Krievijā nav zināms, kas notiek. Usurijskā deg militārā bāze, deg militārās iesaukšanas biroji, deg militārās universitātes, dažas noliktavas, gubernatoru mājas. Man ir tāda sajūta, ka partizānu karš ir sācies Krievijā. Īpaši tas attiecas uz iesaukšanas birojiem – tauta negrib tur iet un kavē šo lietu," viņš teica.

• Krievija karā pret Ukrainu neko nesasniegs. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Divos mēnešos viņi pret mums ir izlietojuši vairāk nekā 1100 raķešu, neskaitāmu daudzumu aviobumbu un artilērijas. Viņi ir spīdzinājuši, laupījuši, nošāvuši. Viņi ir mīnējuši mūsu zemi. Pārvērtuši mierīgas pilsētas un ciemus par elli. Daļu ukraiņu pilsētu un ciemu iznīcinājuši tieši līdz akmeņiem. Bet tomēr neko nav sasnieguši. Un nesasniegs," uzsvēra Zelenskis.

• Doneckas administrācija informēja, ka apgabalā pilnībā vai daļēji iznīcināti gandrīz 70 000 ēku. Apgabala militārās pārvaldes vadītājs Pavlo Kiriļenko informēja, ka vissmagākā situācija ir Mariupolē, kur izpostīti vairāk nekā 60 000 privātmāju un 2300 daudzdzīvokļu mājas. Pilsētas infrastruktūra pilnībā iznīcināta, bet citviet apgabalā kopumā sagrauti 87 kultūras objekti, 122 izglītības iestādes, 22 tilti un citi objekti.

Civiliedzīvotāji

• Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka vēl joprojām nav izdevies vienoties par humāno koridoru, lai evakuētu cilvēkus no Krievijas armijas aplenktās Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ", ko vēl joprojām kontrolē Ukrainas spēki.

• ANO Bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad no Ukrainas bēgļu gaitās varētu doties 8,3 miljoni cilvēku. Līdz šim karadarbības dēļ Ukrainu pametuši jau 5,2 miljoni bēgļu.

• Valsts ģenerālprokuratūra arī ziņo, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24. februārī valstī nogalināti 3818 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 4000 cilvēku ievainoti. Taču šajās aplēsēs nav ietverti upuri aplenktajā Mariupolē un vietās Kijivas apgabalā, kur prokuratūras speciālisti vēl nevar nokļūt.

• Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka kopš kara sākuma Ukrainā gājuši bojā 217 bērni, bet 391 bērns guvis ievainojumus. Visvairāk bērni cietuši Doneckas, Kijivas un Harkivas apgabalos.

Starptautiskie notikumi

• Pēc ASV ielūguma 40 valstis otrdien rīkoja drošības samitu Vācijā, lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās Eiropā, kā arī Austrālija, Japāna, Somija un Zviedrija.
• Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, komentējot Lavrova teikto par Trešā pasaules kara draudiem, atzīmēja, ka Maskava jūt sakāvi Ukrainā un tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāpalielina atbalsts Ukrainai.
• Otrdien vizītē Maskavā ieradās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Putins pēc tikšanās pavēstīja, ka Krievijas karaspēkam neesot nekādas saistības ar civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučas pilsētā.
• Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs ceturtdien ieradīsies Kijivā, kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā.

• ANO Ģenerālās asamblejas 193 dalībvalstīm otrdien jābalso par rezolūciju, kas liktu piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm – ASV, Ķīnai, Krievijai, Francijai un Lielbritānijai  – nākotnē pamatot savu veto izmantošanu. Kritiķi gan šo procedūru, ko ierosinājusi Lihtenšteina, sauc par vienkāršu procesuālu reformu.

• Lielbritānija nosūtīs uz Ukrainu ar pretgaisa raķešu palaišanas iekārtām aprīkotas bruņumašīnas. To pavēstījis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless. Lielbritānijas līdzšinējā militārā palīdzība ietver 5000 prettanku raķešu, piecas pretgaisa aizsardzības sistēmas ar vairāk nekā 100 raķetēm un 4,5 tonnas plastikāta sprāgstvielu. Premjerministrs Boriss Džonsons savukārt sacījis, ka Lielbritānija uz Ukrainu nosūtīs arī 120 bruņumašīnas, kā arī pretkuģu raķetes.

• Vācijas koncerns "Reinmetal" oficiāli pieprasījis valdībai atļauju piegādāt Ukrainai 88 tankus "Leopard", tā vēsta laikraksts "Die Welt". 22 tankus varētu piegādāt jau dažu nedēļu laikā, bet pārējos – līdz gada beigām.

• Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis oficiāli atzinis, ka Polija nodevusi Ukrainai tankus. Detaļas viņš nesniedza, bet neoficiālā informācija liecina, ka varētu būt nodoti 100 modernizēto tanku T-72.

• "Die Welt" arī ziņo, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nav vienojušās par pilnīgu embargo vai paaugstinātiem tarifiem Krievijas naftas un gāzes importam. To izdevumam atzinis ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels, norādot, ka šo tematu apspriedīs nākamajā ES samitā, kas plānots maija beigās.

• Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" pārtrauks piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai. Polijas amatpersonas vēsta, ka pašlaik tas neradīs gāzes deficītu, jo krātuves ir par 70% piepildītas un vasarā ir mazāks pieprasījums pēc gāzes. Taču ziņas par Krievijas rīcību izraisījušas gāzes cenu kāpumu Eiropas tirgū.

• ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins vakar sacīja, ka Ukraina karā ar Krieviju var uzvarēt ar "pareizo kaujas tehniku". Vizītes laikā Kijivā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Ostins Ukrainai solījis tiešu un netiešu militāro palīdzību vēl vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru apmērā, 300 miljonus atvēlot ieroču iegādei. ASV sniegs finansiālu palīdzību arī Ukrainas kaimiņvalstīm, kam nepieciešams atjaunot savu arsenālu pēc ieroču nosūtīšanas Ukrainai.

• Ukrainas Drošības dienests par izdomājumu nodēvējis Krievijas Federālā Drošības dienesta izplatīto paziņojumu, ka Krievijā it kā esot aizturēti "neonacistu teroristu" grupējuma locekļi, kas pēc Ukrainas rīkojuma plānojuši nogalināt Kremļa propagandistu Vladimiru Solovjovu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar prokuratūras pārstāvjiem paziņoja, ka Vašingtona esot iejaukta "slavena Krievijas televīzijas žurnālista slepkavības" plānošanā. Tiesa, žurnālistu vārdā viņš neminēja.

• Starptautiskās krimināltiesas virsprokurors Karims Hans pievienosies ES komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos kara noziegumus. Tā būs pirmā reize, kad Hāgā bāzētā tiesa piedalīsies kopīgā izmeklēšanā ar citām valstīm. Hans parakstījis vienošanos ar Lietuvas, Polijas un Ukrainas prokuroriem, lai piedalītos viņu izveidotajā izmeklēšanas komandā, kas izvērtē kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas Ukrainā pastrādāti kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī.

• Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot 2023. gada pasaules čempionātu, otrdien informēja IIHF. Pasaules čempionāta norise nākamgad bija plānota Sanktpēterburgā no 5. līdz 21. maijam. Par alternatīvu pasaules čempionāta norises vietu IIHF lems organizācijas kongresā, kas maijā notiks Somijas pilsētā Tamperē.

>Kas notika 25. aprīlī 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.