Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas pilsētas Mariupoles aizstāvju komandieris Sergejs Volina aicinājis veikt aplenkto karavīru un civiliedzīvotāju glābšanas operāciju pēc 1940. gada Denkerkas operācijas parauga. Volina vēsta, ka aplenkto karavīru vidū ir vairāk nekā 600 ievainoto, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
• Kad Krievija 24. februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ASV sniedza Ukrainai detalizētus izlūkošanas datus par Krievijas raķešu un bumbu triecienu gaidāmajiem laikiem un mērķiem, šādi ļaujot Ukrainai aizvākt no apdraudētām vietām savu aviāciju un pretgaisa aizsardzības iekārtas, tā telekanālam "NBC News" paziņoja esošās un bijušās ASV amatpersonas. Šāda apmaiņa ar izlūkošanas datiem gandrīz reālā laika režīmā arī ļāva Ukrainai Kijivas apgabalā notriekt Krievijas transporta lidmašīnu ar simtiem karavīru, un tas palīdzēja kara pirmajās dienās atvairīt Krievijas uzbrukumu Hostomeļas lidostai pie Kijivas.
• Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

• Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ikdienas apkopojumā par situāciju Ukrainā aizvadītās diennakts laikā vēstīja, ka Ukraina saglabā kontroli pār lielāko daļu savas gaisa telpas. Krievijai nav izdevies iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus vai apspiest tās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Krievija aizvien ir spiesta rēķināties ar riskiem savai aviācijai.

• Krievijas darbības gaisā galvenokārt notiek Ukrainas dienvidos un austrumos, sniedzot atbalstu Krievijas sauszemes spēkiem. Krievijas karaspēka pieejas gaisa telpai Ukrainas ziemeļos un rietumos ir ļoti ierobežotas, tāpēc tā veic uzbrukumus no attāluma.

• Krievija turpina raidīt triecienus pret ukraiņu militārajiem objektiem un infrastruktūras objektiem visā valstī.

Civiliedzīvotāji 

• Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma ir nogalinājis 432 civiliedzīvotājus Černihivas apgabalā, bet vēl 609 ievainojis, tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Černihivas apgabala prokuratūra.
• Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 

Starptautiskie notikumi

• Krievijas kompānija "Gazprom" izpildījusi savus draudus pārtraukt piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas–Eiropas gāzesvadu un īsi pēc pusnakts gāzes plūsma pa cauruļvadu tika apturēta. Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva paziņoja, ka "Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā mūsu drošību – mēs bijām faktiski neatkarīgi no Krievijas daudzus gadus. Mūsu krātuves ir piepildītas par 76%. Gāzes trūkuma poļu mājās nebūs".

• Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas embargo pret Krieviju par iespējamu. Pēc viņa teiktā, Berlīnei jau izdevies samazināt importētās Krievijas naftas īpatsvaru no 35% līdz 12%.

• Lai palīdzētu Ukrainai, Eiropas Savienība plāno pilnībā atteikties no ievedmuitas nodevām visām šajā valstī ražotajām precēm. Tādu soli trešdien spēra Eiropas Komisija, lai atbalstītu šo kara stāvoklī esošo valsti.

• Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien brīdinājis rietumvalstis neiejaukties Krievijas konfliktā ar Ukrainu.

  “Ja kāds mēģinās no malas iejaukties šajos notikumos un radīs Krievijai stratēģiska rakstura draudus, mūsu atbilde uz šādiem triecieniem būs ātra un zibenīga. Mums ir visi līdzekļi, ar kādiem nevar lepoties neviens cits. Mēs neplānojam ar tiem lielīties, bet gan izmantot, ja būs nepieciešams,” piedraudēja Putins.

• Nīderlandes vēstniecība Maskavā ir pārtraukusi vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, ziņoja izdevums "NL Times". Nīderlandes Ārlietu ministrija atzīmēja, ka tās ir sekas Krievijas valdības lēmumam izraidīt no valsts 15 Nīderlandes diplomātus.

• ASV un vēl 40 valstu pārstāvju tikšanās Ramšteinas bāzē Vācijā otrdien noslēgusies ar lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka tikšanās bija "vēsturiska".
• Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons kādā intervijā sacījis, ka, ņemot vērā masveidīgo krievu atbalstu tam, ko Vladimirs Putins dara un ņemot vērā Krievijas mediju acīmredzamo neziņu par to, kas tiešām notiek Ukrainā – paradokss ir tāds, ka Putinam ir daudz vairāk politiskās telpas, lai piekāptos un atvilktu Krievijas karaspēku no Ukrainas, Proti, Putins vienkārši varētu pateikt Krievijas tautai, ka Ukrainā sāktā operācija ir paveikta un ka tā tehniski ir veiksmīga, uzskata Džonsons.
• Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā Krievijas karaspēkā izsludināta pilna kaujas gatavība. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina zina par tur izvietotā Krievijas karaspēka jaudām un no tā nebaidās.

• Ķīnas bezpilota ražotājs "DJI Technology Co Ltd" paziņoja par darbības apturēšanu Krievijā un Ukrainā. Tā ir pirmā lielā Ķīnas kompānija, kas pēc kara sākuma apturējusi savu preču pārdošanu Krievijā. Ukrainas puse vainojusi šo ražotāju par sadarbību ar Krieviju, kas ar šo dronu palīdzību veic izlūkošanu militāriem mērķiem. Savukārt uzņēmumā skaidroja, ka tīmeklī atrodami video, no kuriem var secināt, ka ražotāja produkciju izmanto Krievijas karaspēks. Uzņēmuma pārstāvis gan pavēstījis, ka pēc pārdošanas nevar izkontrolēt, kādiem mērķiem to droni tiek izmantoti, vēstīja BBC.

• Izraēlas amatpersonas paziņojušas, ka šogad Izraēlā nenotiks tradicionālā 9. maija parāde. Ukrainas vēstniecība bija aicinājusi nerīkot šādu pasākumu 9. maijā, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu.

• Krieviju pēc karadarbības sākuma un Rietumu sankciju ieviešanas pametuši tūkstošiem IT speciālistu. Lai mazinātu IT speciālistu deficīta problēmu, izskanējis priekšlikums attālināti nodarbināt IT speciālistus, kas izcieš ieslodzījumu labošanas darbu kolonijās.

> Kas notika 26. aprīlī 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.