Kaujas un uzbrukumi

• Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ceturtdien vakarā nogranduši spēcīgi sprādzieni. Galvaspilsētas centram izdarīti vismaz divi triecieni, bet informācija par cietušajiem tiek precizēta, teikts Kličko paziņojumā. Sociālajos tīklos publicēti attēli un video, kuros redzami dūmu stabi. Tiek arī ziņots, ka vienu raķeti notriekusi ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēma. Kijiva apšaudīta laikā, kad tur vizītē ieradies ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
• Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Krievija paātrina uzbrukuma operācijas tempu un gandrīz visos virzienos veic intensīvas apšaudes. Vislielākā aktivitāte vērojama Slobožanskas un Doneckas virzienos. Krievijas spēki cenšas ielenkt Ukrainas aizsardzības spēkus Doneckas virzienā. Galvenie Krievijas armijas pūliņi šobrīd esot koncentrēti Izjumas virzienā. 
• Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.
• Krievija ir apņēmusies nostiprināt savu kontroli pār Hersonu, tomēr tās iedzīvotāji turpina ielās protestēt pret okupāciju. Ukrainas prezidents norādījis: “Esmu pateicīgs ikvienam, kurš nepadodas. Kas protestē. Kurš ignorē okupantus un parāda tiem izstumtajiem, kas kļuvuši par kolaborantiem, ka viņiem nav nākotnes.” 
• Kā vēsta pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars, naktī okupanti veikuši ap 50 aviācijas triecienu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā; izmantotas arī fosfora bumbas.
• Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumus Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "Microsoft". Kompānija savā ziņojumā piebilda, ka Krievija savā hibrīdkara taktikā bieži saskaņo kiberuzbrukumus ar militāriem uzbrukumiem kaujaslaukā. Kompānija paziņoja, ka kiberkaradarbība ietver "postošus uzbrukumus, kas turpinās un apdraud civiliedzīvotāju labklājību".

• Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ikdienas apkopojumā par situāciju Ukrainā aizvadītās diennakts laikā vēstīja, ka Melnajā jūrā aizvien atrodas aptuveni 20 Krievijas Jūras spēku kuģi, tostarp zemūdenes. Neraugoties uz apkaunojošajiem desantkuģa "Saratov" un karakuģa "Moskva" zaudējumiem, Krievijas Melnās jūras flote aizvien saglabā spēju raidīt uzbrukumu mērķiem Ukrainā un piekrastē.

Civiliedzīvotāji 

• Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. Par šo izvešanu, nosaucot to par "evakuāciju no bīstamiem rajoniem", ziņoja Krievijas informācijas aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz Krievijas Nacionālā aizsardzības pārvaldības centra priekšnieku Mihailu Mizincevu. Saskaņā ar viņa teikto, Krievijas Federācijā darbojas vairāk nekā 9,5 tūkstoši  pilnībā aprīkotu pagaidu izmitināšanas punktu. Ukrainas varas iestādes ir vairākkārt ziņojušas par ukraiņu, tostarp bērnu bez vecākiem, piespiedu deportācijām uz Krieviju, sevišķi no Mariupoles un Izjumas pilsētām.
• Saskaņā ar Ukrainā veiktās socioloģiskās aptaujas datiem kopš karadarbības sākuma 39% ukraiņu palikuši bez darba. 20% iedzīvotāju nācies pamest savas mājas; Ukrainas austrumu reģionos šis rādītājs ir 58%.
• Mariupoles mērs Vadims Boičenko brīdina, ka pilsētā var izcelties dažādu slimību epidēmijas. Laiks kļūst siltāks, gaisa temperatūra sasniedz +20 grādu, bet pilsētā nav ūdensapgādes un kanalizācijas, zem gruvešiem ir tūkstošiem līķu. "Okupanti nav spējīgi nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, ūdeni un medikamentiem. Viņi bloķē visus evakuācijas mēģinājumus," norāda Boičenko.
• Ukrainas amatpersonas ziņo, ka no Mariupoles piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīriešus nošķir no sievietēm un bērniem.

Starptautiskie notikumi

• Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Kijivā ceturtdien ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Viens no sarunu tematiem bija ANO iespējamā līdzdalība centienos panākt civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas uzbrukumā izpostītās Mariupoles pilsētas.
• "Mēs darām visu iespējamo, lai evakuētu cilvēkus no "Azovstaļ" rūpnīcas Mariupolē," teica Gutērrešs. Zelenskis tikmēr izteica cerību, ka būs iespējams atbloķēt "Azovstaļ" rūpnīcu un glābt arī iesprostotos ukraiņu karavīrus.

• ASV prezidents Džo Baidens aicinās Kongresu piešķirt vēl papildus 33 miljardus dolāru palīdzībai Ukrainai. 20 miljardi dolāru paredzēti kā militārā palīdzība, 8,5 miljardus dolāru plānots piešķirt kā ekonomisko palīdzību, vairāk nekā trīs miljardi dolāru būtu humānā palīdzība. Baidens uzsver, ka ieguldījums Ukrainas brīvībā un drošībā ir cena, kas jāmaksā par Krievijas agresijas atvairīšanu.

• Ukrainas prezidents ceturtdien atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs uzturēt Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.

• Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins ceturtdien izplatījis absurdus apgalvojumus, ka Polija grasās ievest savu karaspēku Ukrainā, lai atjaunotu militāri politisko kontroli pār savu “vēsturisko teritoriju”. Liela daļa Ukrainas rietumu teritorijas, piemēram, Ļvivas pilsēta, kādreiz bija Polijas sastāvā. Nariškins apgalvo, ka Polija ar ASV atbalstu gatavo militāro misiju, kuras oficiālais mērķis būtu Ukrainas aizsargāšana pret Krievijas agresiju.

• Kā atzinis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, kopumā koalīcija Ukrainas atbalstam pret Kremļa ļaunumu nostiprinās, savukārt palīdzība Ukrainai pieaugs. Tomēr līgumu praktiskā īstenošana, apmācība un loģistika prasot zināmu laiku. Rietumvalstis tiek mudinātas aktīvāk meklēt bruņojuma rezerves un pēc iespējas ātrāk tās nogādāt Ukrainai. 

> Kas notika 26. aprīlī 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.