Kaujas un uzbrukumi 

• Krievijas raķešu triecina rezultātā Odesas lidostā bojāts skrejceļš un to nav iespējams izmantot. "Telegram" kanālos no Odesas vēstīts, ka sprādzieni bijuši vairāki. Odesas apgabala administrācijas galva Maksims Marčenko ziņoja, ka raķetes raidītas no Krimas piekrastes ar raķešu sistēmu "Bastion".
• Harkivā un tās tuvumā turpinās Krievijas armijas apšaudes. Ukraina ziņo, ka ir nogalināts viens cilvēks un 12 ievainoti. Ukrainas prezidents atzina, ka situācija tur ir smaga, bet piebilda, ka Ukrainas armija un izlūkdienesti esot sasnieguši svarīgus taktiskus panākumus. Tostarp ir izdevies atgūt kontroli pār ciematu Rusjka Lozova, kas divus mēnešus bija Krievijas kontrolē.

• Tomēr citviet Krievijas karaspēkam ir izdevies gūt panākumus un tagad viņu kontrolē ir nonākuši vairāki ciemati Donbasā. NATO amatpersonas saka, ka Krievijas militārie panākumi ir diezgan nelieli un neviendabīgi. Tāpat Maskava atpaliekot no izvirzītā plāna. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs to noliedz un pauž, ka tā dēvētā speciālā operācija notiek strikti pēc plāna.

• 66. kara dienā Krievijas armija turpina uzbrukt austrumu zonā ar mērķi iegūt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos un izveidot sauszemes koridoru ar pagaidu okupēto Krimas pussalu, tomēr būtiskus panākumus iebrucēji nav guvuši, sestdien ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
• Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņojuši, ka naktī dzirdēti sprādzieni Harkivā un Mikolajivā. Pagaidām detalizētākas informācijas par notikušo nav, vēstīja BBC.

• Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ikdienas apkopojumā par situāciju Ukrainā aizvadītās diennakts laikā vēstīja, ka Krievija aizvien saskaras ar būtiskām grūtībām. Tās armija bijusi spiesta pārgrupēties un pārdislocēt sarukušās un izkaisītās vienības, kas piedalījās neveiksmīgajās ofensīvās Ukrainas ziemeļaustrumos. Daudzām no šīm vienībām, iespējams, ir zems kaujas gars.

• Pēc britu aplēsēm, saglabājas nepilnības Krievijas taktiskajā koordinācijā. Prasmju trūkums vienību līmenī, kā arī nevienmērīgais atbalsts no gaisa neļāva Krievijai pilnībā izmantot savus spēkus par spīti lokāliem panākumiem.

• Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņoto, no iebrukuma dienas līdz 30. aprīlim Ukrainā krituši vairāk nekā 23 tūkstoši Krievijas armijas karavīri.

Civiliedzīvotāji

• No Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni, paziņojis pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars, vēstīja BBC. "Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja. Palamars pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.

• Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka pavēstījusi, ka notikusi gūstekņu apmaiņa, kuras rezultātā mājās atgriezušies 14 ukraiņi – septiņi civiliedzīvotāji, kuru vidū ir arī grūtniece, kā arī septiņas militārpersonas. Cik gūstekņu nodots Krievijai, Vereščuka neinformēja.

• Ukrainā divos kara mēnešos policijā ir iesniegti 7000 ziņojumi par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem, un tikai apmēram puse no viņiem pēc tam atrasti, paziņoja iekšlietu ministra vietniece Mērija Akopjana, tiekoties ar Starptautiskās bezvēsts pazudušo personu komisijas delegāciju. Šajā laikā neatpazītu personu statuss tika piešķirts arī apmēram 2000 bojāgājušo līķiem, no kuriem 1282 vēlāk tika atpazīti. Krimināllietu ietvaros ir tikušas noteiktas 927 DNS ekspertīzes.

• Bučas apkārtnē atrasts vēl viens masu kaps, un tas nozīmē, ka Kijivas apgabalā līdz šim atrasti vairāk nekā 1200 Krievijas armijas nogalināto civiliedzīvotāju līķi, paziņojusi Kijivas apgabala policija. Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs informējis, ka Bučas rajonā atrasts masu kaps ar trīs vīriešu līķiem. Redzamas pazīmes, ka viņi ilgstoši spīdzināti un viņiem ir šautas brūces uz rokām un kājām, kā arī ausīs. Viņi atrasti masu kapā mežā netālu no Mirockes ciema.

Starptautiskie notikumi

• Francijas prezidents Emanuels Makrons sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi Volodimiru Zelenski. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm.
• ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs, sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.
• Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot 9. maija parādi, lai izsludinātu masveida mobilizāciju pēdējam triecienam pret Ukrainu, prognozēja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.

  Viņš arī atzīmēja, ka, lai gan viņam nav ziņu par to, ka Putins plānotu nākt klajā ar šādu paziņojumu, prognoze par to ir izteikta, ņemot vērā iepriekšējos komentārus. "Es domāju, ka viņš mēģinās atteikties no savas "specoperācijas". Viņš sagatavojis augsni tam, lai varētu pateikt – ''skatieties, šis tagad ir karš pret nacistiem un man vajag vairāk cilvēku''. Vajag vairāk krievu lielgabalu gaļas," sacīja Volless.

• Kā intervijā Ķīnas ziņu aģentūrai "Xinhua" paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs – ja kāds vēlas pašreizējā konflikta ātrāku atrisinājumu, ASV un citām NATO valstīm ir jāpārtrauc Ukrainai piegādāt bruņojumu. Var pieļaut, ka viņš ar to ir gribējis netieši teikt, ka tad karš beigsies ātrāk, jo bez Rietumu militārā atbalsta Ukrainai būs grūtāk cīnīties ar Krieviju un tāpēc Maskava varēs panākt izvirzītos mērķus. Rietumvalstu politiķi, visticamāk, to labi apzinās un tāpēc turpina piegādāt Ukrainai ieročus un citādi palīdzēt tai cīnīties par savu zemi.

• Ukrainas delegācijas vadītājs sarunās ar Krieviju Davids Arahamija informējis, ka Ukraina pašlaik izstrādā plānus dažādiem karadarbības attīstības scenārijiem. Viņš uzsvēris, ka visiem, protams, gribētos uzvarēt pēc iespējas ātrāk, taču pasaules pieredze liecina, ka ir ļoti maz militāru konfliktu, kas ir beigušies dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Arī ASV Valsts departaments ir izteicies, ka cerību uz šī konflikta atrisināšanu diplomātiskā veidā faktiski nav, tāpēc ir jārēķinās ar kara turpināšanos līdz uzvarošām beigām.

> Kas notika 29. aprīlī

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.