Ukrainā trūks gāzes

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā G7 dalībvalstu līderiem aicināja sniegt papildu palīdzību, jo Krievijas armijas terors pret spēkstacijām licis izmantot vairāk dabasgāzes, nekā paredzēts.

Šajā ziemā valstij varētu būt nepieciešami vēl apmēram divi miljardi kubikmetru. 

Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galušenko paziņojis, ka enerģētiskā situācija joprojām ir sarežģīta. Visās termoelektrostacijās trāpījušas Krievijas raķetes, un atslēgtas 44 gaisa augstsprieguma līnijas. Patlaban notiek atjaunošanas darbi, lai stabilizētu elektroapgādi un palielinātu kodolenerģijas ražošanu. 

Zelenskis arī mudināja G7 līderus nosūtīt uz Ukrainu vairāk ieroču, tostarp "modernus tankus", kā arī "raķešu artilēriju un vairāk tāla darbības rādiusa raķešu". Rietumu piegādātie ieroči ir palīdzējuši mainīt kara gaitu, un augsta ASV militārpersona pirmdien sacīja, ka Krievija, visticamāk, pievērsīsies vecākai, mazāk uzticamai artilērijas un raķešu munīcijai, jo tās jaunākie krājumi izsīkst. Zelenskis gan atgādināja, ka "Krievijai joprojām ir priekšrocības artilērijas un raķešu jomā."

Ukrainas līderis arī mudināja Krieviju "spert konkrētu un jēgpilnu soli ceļā uz diplomātisku izlīgumu" un līdz Ziemassvētkiem pamest Ukrainas teritoriju.

Virtuālā G7 līderu tikšanās, kurā piedalījās arī Ukrainas prezidents Zelenskis, notika Parīzes samita priekšvakarā. Samitā Parīzē otrdien plānots apspriest, kādu tūlītēju palīdzību sabiedrotie var sniegt Ukrainai šajā ziemā. Runa ir gan par finansēm, gan materiāliem infrastruktūras atjaunošanai. Samitā pulcēsies politiķi, uzņēmumi un palīdzības aģentūras. Franču organizatori uzsvēruši, ka konference atšķiras no citām nesen notikušajām starptautiskajām sanāksmēm, kas veltītas ilgtermiņa rekonstrukcijai. Tā vietā šoreiz francūži cer, ka ziedotāji sniegs palīdzību no inženiertehniskajām zināšanām līdz rezerves daļām.

Ukraina dod triecienu nozīmīgam tiltam

Krievijas armija pēdējā laikā sistemātiski devusi triecienus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Pēdējo mēnešu laikā bijuši astoņi raķešu triecienu viļņi. Savā ikvakara uzrunā Zelenskis izteicās, ka masīvu Krievijas raķešu triecienu neesamība nozīmē tikai to, ka ienaidnieks tiem gatavojas un var veikt triecienu jebkurā brīdī. Krievija turpina cerēt uz elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, kas ir to pēdējā cerība, teica Zelenskis.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, pienākušas ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki devuši triecienu tiltam, kas savieno Krievijas okupēto Melitopoli un Konstantinovku.

Pa šo tiltu Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus no Doneckas virziena. Šis ir viens no stratēģiski svarīgajiem tiltiem, kuram dots trieciens pēc Krimas tilta, atzīmējis Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.

Kadros no notikuma vietas redzams, ka daļa tilta konstrukcijas ir nogrimusi. Satiksme uz tilta ir apturēta. Krievi atzina, ka tilta balsti ir bojāti. Tūlīt pēc sprādzieniem uz tilta dažās Melitopoles vietās sāka "iestrēgt" internets un sakari. Turklāt  sestdien raķešu uzbrukumā Krievijas bāzēm okupētajā Melitopolē tika likvidēti vairāk nekā 200 iebrucēji.