Pienākušas ziņas, ka Krievijas karaspēka apakšvienības Dņipro upes labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju.

Ukrainas drošības spēku panākumi vērojami ne tikai Harkivas reģionā, bet arī valsts dienvidos, tomēr progress visur nav vienāds. Pēc jaunu apdzīvoto vietu atbrīvošanas atklātībā nonāk arī fakti par Krievijas okupantu nodarītajiem bojājumiem un bojāgājušajiem.

"Izjumas galvenais laukums. Vietējās administrācijas ēka joprojām deg. Viss apkārt ir nopostīts, bet tas nekas.

Mēs visu atjaunosim. Izjuma bija, ir un būs Ukraina, un viss būs Ukraina," uzsver Ukrainas bruņoto spēku virsnieks Jurijs Kočevenko.

Sākusies kara trešā fāze

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka ar Ukrainas pretuzbrukumu ir sākusies kara trešā fāze, ko iespējamu padarījuši Rietumu piegādātie ieroči, un šī fāze nozīmējot pozīciju atgūšanu, sākot ar valsts dienvidiem un ziemeļiem.

Pēc tam, kad nedēļas nogalē Ukrainas spēki paziņoja jau par aptuveni 3000 kvadrātkilometru lielas teritorijas atbrīvošanu no Krievijas iebrucējiem Harkivas apgabalā, pirmdien papildus tika apgalvots, ka līdzīgi panākumi ir sasniegti arī Hersonas reģionā.

Tur ukraiņu kontrole atjaunota pār aptuveni 500 kvadrātkilometriem teritorijas. Paši Ukrainas spēki gan atzīst, ka virzība uz priekšu Hersonas virzienā ir daudz lēnāka.

Lai arī daudzviet atbrīvotajās teritorijās ukraiņu spēki tiek sagaidīti ar ziediem un dziesmām, atklājas arī karadarbības traģiskās sekas.

Piemēram, stratēģiski svarīgajā Izjumas pilsētā kara dēļ bojāti aptuveni 80 procenti infrastruktūras. Kā paziņojis Izjumas pilsētas padomes deputāts Maksims Streļņikovs, Krievijas okupācijas laikā pilsētā dzīvību esot zaudējuši aptuveni 1000 vietējo iedzīvotāju.

Krievi atkāpušies lielā steigā

Harkivas apgabala Zalizničes ciematā ir ieradušies izmeklētāji, lai sāktu apzināt krievu karavīru pastrādātos kara noziegumus. Vietējie uzrāda vietas, kur steigā apglabāti spīdzinātie un nogalinātie cilvēki.

Pēc daudzu mēnešu šausmām krievu karavīri ciematu pametuši steigā.

"Krievija vēl te bija no rīta. Tad ap pusdienlaiku pēkšņi sāka mežonīgi kliegt un lēkt iekšā tankos un bruņu mašīnās, un vienkārši metās prom," stāsta ciema iedzīvotājs Dmitro Hruščenko.

Ceļmalas pilnas ar iznīcinātu un pamestu bruņu tehniku, sabombardētas mājas, kara briesmu nogurdināti cilvēki.

Lai arī Krievijā atsevišķi komentētāji iepriekš izteikušies, ka par tik haotisku Krievijas spēku atkāpšanos vajadzētu saukt pie atbildības kādus no Krievijas bruņoto spēku komandieriem, Kremļa pārstāvji ir paziņojuši, ka arī prezidents Vladimirs Putins esot ļoti labi informēts par visu notiekošo un, ja tā var teikt, tur roku uz pulsa.

Ukraina cīnās ar kolaborantiem

Izskan arī apgalvojumi, ka Krievijas bruņotajos spēkos un privātajās militārajās kompānijās aktīvi cenšas savervēt karavīrus no ziemeļu reģioniem, jo tie veiksmīgāk varētu pārciest aukstumu, kas tuvojas arī Ukrainai.

Kā jau iepriekš bija paziņojuši Ukrainas drošības dienestu pārstāvji, viens no galvenajiem uzdevumiem, atbrīvojot uz laiku sagrābtās teritorijas, būs vēršanās pret kolaborantiem un okupācijas spēku ideju sludinātājiem.

Piemēram, Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir aizturējušas Romānu Dudinu, kurš līdz maijam vadīja Ukrainas Drošības dienesta Harkivas apgabala pārvaldi. Viņš tiek apsūdzēts valsts nodevībā un neatļautā dienesta vietas pamešanā.

Kā uzskata Ukrainas Ģenerālprokuratūra, Dudins pēc kara sākuma pēc paša iniciatīvas sācis darboties pretēji Ukrainas aizsardzības spējām un drošības interesēm jeb, vienkāršāk sakot, ir traucējis specdienestiem uzsākt valsts aizsardzības veidošanu.

Arī Odesā ir aizturēts Krievijas specdienestu aģents, kurš agrāk Ukrainas Iekšlietu ministrijā vadījis Organizētās noziedzības apkarošanas kriminālās izlūkošanas pārvaldi.

Bažas par slimību izplatīšanos

Joprojām viens no karstākajiem strīdu avotiem ir Zaporižjas atomelektrostacija. Krievija joprojām apgalvo, ka Ukrainas spēki to turpina apšaudīt, gan norādot, ka papildu militārās vienības stacijā neievedīšot.

Vienlaikus tiek ziņots, ka Kijiva un Maskava esot izrādījušas interesi izveidot drošības zonu ap Eiropas lielāko atomelektrostaciju Zaporižjā. Par to ir paziņojis Starptautiskās atomenerģijas stacijas vadītājs Rafaels Grosi.

"Mēs pašlaik cenšamies vienoties par specifiskiem tehniskiem jautājumiem, kurus mēs vēlētos redzēt. Pašlaik ir problēmas ar drošības zonas izmēru. Tāpat ir jautājumi par to, kā šajā situācijā darbosies mūsu pašu eksperti. Tāpēc ir vēl vairākas lietas, par kurām ir nepieciešams vienoties. Es novēroju diplomātisku un profesionālu piesardzību. Taču es arī redzu divas puses, kas ir ieinteresētas ar mums sadarboties un uzdod mums ļoti daudz jautājumu."

Pasaules Veselības organizācija tikmēr paudusi bažas, ka kara nomocītajā Ukrainā varētu strauji izplatīties gan Covid-19, gan poliomielīts jeb bērnu trieka.

Pēc organizācijas aprēķiniem, saslimstība ar Covid-19 augstāko līmeni varētu sasniegt jau oktobrī. Savukārt poliomielīta saslimstību varētu veicināt zemie vakcinācijas rādītāji, cilvēkiem dodoties bēgļu gaitās.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.