Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā turpinās jau 286 dienas. Ukrainas sekmīgā pretošanās balstās uz augsti motivētiem un kaujasspējīgiem karavīriem. Ukrainas bruņotie spēki otrdien atzīmē dibināšanas 32. gadadienu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajā dienā devies uz Doneckas apgabala pilsētu Slovjansku, kur tikās ar Ukrainas aizstāvjiem un apbalvoja karavīrus, kuri cīnās pret Krievijas iebrucējiem.
"Tradicionāli šajā dienā tiekos frontes līnijās ar mūsu cīnītājiem. Šodien esam Donbasā. Cīņas zona ir kļuvusi plašāka, cīņa ir grūtāka, un cena ir augstāka," teica Zelenskis.
"Bet ir kaut kas, kas paliek nemainīgs, stabils, kā dzelzs – tava drosme, izturība, griba, tātad mūsu brīvība."
Zelenskis pauda pārliecību, ka agri vai vēlu šāda tikšanās varēs notikt arī Doneckā, Luhanskā un Krimā, kas tiks atbrīvotas no okupantiem.
Slovjanska atrodas vien 40 kilometrus no Bahmutas, kur patlaban notiek smagākās kaujas. Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs sacīja, ka Doneckas sektors ir visgrūtākais, jo iebrucēji visiem spēkiem cenšas ieņemt Bahmutu.
Haidajs vēsta, ka Ukrainas aizstāvji Bilohorivkas ciemā iznīcinājuši ievērojamu skaitu iebrucēju armijas personāla un ekipējuma.
Karotāju ceļš ir klāts ar asinīm
Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs uzrunā karavīriem sacīja, ka ir lepns kopā ar viņiem aizstāvēt savu valsti.
"Šajā dienā es vispirms domāju par kritušajiem brāļiem un māsām un viņu ģimenēm. Šīs domas liek mums atskatīties uz ceļu, ko esam gājuši gandrīz deviņus gadus.
Tas ir karotāju ceļš, to cilvēku ceļš, kuriem ir drosme un cieņa izvēlēties brīvību. Tas ir klāts ar asinīm, pilns ar ciešanām un sāpēm. Bet tieši tas mūs ved uz priekšu, lai atriebtos un uzvarētu.
Tajā nav vietas bailēm vai izmisumam. Katru dienu, apzinoties cenu, ko maksājam par brīvību, es sakopoju visu savu gribu dūrē, lai man pietiktu spēka uzvarēt agresoru un atvairīt tā vēlmi iejaukties mūsu brīvībā," sacīja Zalužnijs.
Ukraina atgūstas no Krievijas raķešu trieciena
Pašlaik sīvākās kaujas norisinās pie Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā. Krievijas armija ar lieliem spēkiem mēģina ieņemt nelielo pilsētu, bet pagaidām bez sekmēm.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēku raidīta raķete nodarījusi postījumus dzīvojamām ēkām un kritiskajai infrastruktūrai Zaporižjas piepilsētā Stepnjanskā.
Saņemta arī kāda priecīga vēsts – Ukrainas Bruņoto spēku dienā pēc gūstekņu apmaiņas mājās atgriezušies 60 Ukrainas aizstāvji. No gūsta atbrīvoti arī 34 Mariupoles aizstāvji.
Tikmēr visā Ukrainā turpina likvidēt postījumus, ko pirmdien nodarīja Krievijas masīvie raķešu uzbrukumi. Tajos dzīvību zaudēja četri cilvēki, bet vairākos apgabalos nopietni cieta kritiskā infrastruktūra. Piemēram, dienvidu pilsēta Odesa triecienu dēļ palika bez elektrības, stāsta Odesas apgabala kara administrācijas pārstāvis Serhijs Bratčuks.
"Pilsētā nekursēja tramvaji un trolejbusi, cilvēkus vajadzēja pārvadāt ar maršruta taksometriem un autobusiem. Darbu pārtrauca katlu mājas, jo nebija elektrības. Tas pats notika ar ūdensapgādes stacijām.
Mūsu enerģētiķi strādāja visu nakti. Elektroapgādes atjaunošanas darbi vēl turpināsies. Atsevišķiem dzīvojamiem rajoniem pakāpeniski atjauno ūdens piegādi. Mēs pilnībā kontrolējam situāciju. Tā ir smaga, bet ne kritiska," Bratčuks sacīja intervijā telekanālam "Freedom".
Noticis jauns uzbrukums Krievijas kara lidlaukam
Krievijas rietumu pilsētā Kurskā otrdien no rīta noticis lidrobota uzbrukums lidlaukam, paziņoja Kurskas apgabala gubernators Romāns Starovoits. Trieciena rezultātā aizdegusies degvielas uzglabāšanas tvertne un notikuma vietā vairākas stundas strādāja ugunsdzēsēji. Nav ziņu par cietušajiem.
Mediji vēsta, ka kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, šo lidlauku izmanto tikai militārās lidmašīnas.
Kurska atrodas aptuveni 90 kilometrus no Ukrainas robežas. Liesmas lidlaukā redzamas no vairākiem pilsētas rajoniem.
Pirmdien dronu uzbrukumi notika Krievijas gaisa spēku bāzei Saratovas apgabalā un militārajam lidlaukam pie Rjazaņas. Uzbrukumos nogalināja trīs karavīrus, bet četrus ievainoja.
Krievijas Aizsardzības ministrija abos uzbrukumos apsūdzēja Ukrainu. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt incidentus Krievijas teritorijā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
