Užhoroda ir pilsēta Ukrainas Karpatu reģionā pie Slovākijas robežas. Kopš Krievija iebruka Ukrainā, tur daudz bēgļu meklē patvērumu no kara šausmām. Ikviens cenšas palīdzēt, arī Užhorodas medicīnas centrs “Prevention” sniedz bezmaksas aprūpi Ukrainas bēgļiem un cietušajiem.

Petrovs redzējis milzīgas bēgļu rindas, kas plūst uz robežu, ir cilvēki, kuriem vajadzīga medicīniskā palīdzība. Ārstam ir smagi skatīties, kad nav iespējams palīdzēt.

Viņš stāstīja, ka karā iet bojā simtiem cilvēku, diemžēl lielākā daļa no tiem ir civiliedzīvotāji. Un Krievija uzbrukumā nogalinājusi arī 80 bērnus.

"Bez emocijām to nevar skatīties. Sirds lūst. Mēs, vienkāršie ārsti un cilvēki, lūdzam palīdzēt," sacīja Petrovs. 

Pagaidām slimnīcā izlīdzas ar pieejamiem medikamentiem, bet to drīz sāks trūkt, jo ir pārrautas piegādes ķēdes, tomēr palīdzēt esot iespējams.

Viņš stāstīja, ka viņa reģionā ir arī 185 ievainotas militārpersonas, kurām vajadzīgas  operācijas. Palīdzība būs nepieciešama, jo daudziem no viņiem vajadzīga rehabilitācija, un kaujas laukā viņi nevar atgriezties.

Cilvēki, iestādes, kas var palīdzēt ar zālēm un medicīnas precēm, kā arī piedāvāt rehabilitāciju var rakstīt uz e-pastu [email protected]. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.