Par to trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viesojoties Polijā, prezidents paudis savu viedokli par to, kad karš valsts austrumos varētu beigties un kādi ir viņa plāni pēc prezidentūras beigām.
Trīspusējām sarunām par situācijas atrisināšanu Ukrainas austrumos sākotnēji bija jānotiek jau pagājušajā nedēļā, taču tikšanās tika atcelta. Tagad Ukrainas prezidents Petro Porošenko paudis cerību, ka jaunas sarunas varētu sarīkot jau šajā nedēļas nogalē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.
Šādu ziņu jau atzinīgi novērtējuši arī prokrievisko kaujinieku līderi, kuri gan norādījuši, ka par izvēlēto datumu neko nezinot un ir gatavi sarunās piedalīties tikai iepriekšējā formātā un ar iepriekšējām prasībām.
Trešdien, viesojoties Polijā un tiekoties ar šīs valsts prezidentu Broņislavu Komorovski, Porošenko arī atgādinājis, ka situāciju Donbasā viņš trešdien telefonsarunā apspriedis tā dēvētajā Normandijas formātā. Sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olāndu apspriesta uguns pārtraukšana Donbasā un nepieciešamība ievērot līdzšinējās Minskas vienošanās. Tāpat panākta vienošanās, ka līdz gada beigām tiks pieliktas visas pūles, lai abas konfliktā iesaistītās puses atbrīvotu visus gūstekņus.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve Federika Mogerini, kas otrdien uzturējās vizītē Kijevā, izteikusies, ka no Krievijas prezidenta Vladimira Putina puses esot jūtama vēlme sadarboties, taču Eiropas Savienība lieki ilūzijas nelolojot un no Krievijas līdera tiekot gaidīti konkrēti soļi.
Porošenko arī paudis pārliecību, ka agri vai vēlu Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā un virs daudznacionālās pussalas atkal plīvos ukraiņu karogs. Tāpat viņš izteicies, ka Cieņas revolūcija beigsies tikai tad, kad Eiropas Savienības interneta mājaslapā parādīsies lapa ukraiņu valodā un pašam Porošenko būs iespējas kandidēt uz eiroparlamenta deputāta krēslu.
Pēc prezidenta vārdiem, mērķis ir līdz 2020.gadam izpildīt visus nepieciešamos kritērijus, lai varētu iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Tāpat kļuvis zināms, ka pēc atgriešanās dzimtenē, Porošenko gatavojas iesniegt Augstākajā Radā likumprojektu par atteikšanos no ārpusbloku statusa. Prezidents uzsvēris, ka laikā, kad pasaulē ir izjaukts politiskais līdzsvars un Eiropā ir sagrauta stabilitāte, ir nepieciešams meklēt jaunus kopīgās drošības garantēšanas veidus. Ar to, visticamāk, domāta arī Ukrainas ciešāka sadarbība ar NATO.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanas.
