Augstākās Radas plenārsēdē 18. oktobrī lēmuma projektu par Ičkērijas atbalstīšanu Ukrainas deputāti pieņēma pāris minūtēs un bez debatēm.
Ukrainas parlaments aicina ANO dalībvalstis un starptautiskas organizācijas izmeklēt Krievijas pastrādātos noziegumos Čečenijas republikā Ičkērijā un atzīt to par Krievijas pagaidu okupētu valsti.
Ukraina izrāda cieņu čečeniem
"Ukraina šobrīd izrāda cieņu čečeniem, cīnītājiem par savu valstisko neatkarību. Kāpēc tieši šobrīd? Šobrīd daudzi čečeni karo Ukrainas rindās pret krievu okupantiem," intervijā LTV skaidro Ukrainas politologs Mihailo Basarabs.
"Čečenijas republikas Ičkērijas politiskie līderi, kuri dzīvo trimdā ārzemēs, vērsās pie Ukrainas un visām demokrātiskajām valstīm ar aicinājumu nosodīt Krievijas okupāciju Ičkērijā un genocīdu pret čečenu tautu, kas tika pastrādāts divos karos un pēc tam."
Cīņu par neatkarību čečeni atsāka līdz ar PSRS sabrukumu. 1991. gadā Čečenija pasludināja neatkarību, tomēr tā netika starptautiski atzīta. 1994. gadā sākās pirmais Ičkērijas karš ar Krieviju, kas ilga divus gadus un beidzās ar čečenu uzvaru. Abas puses noslēdza miera līgumu.
Taču 1999. gadā, aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus un apkarot terorismu, jaunais Krievijas līderis Vladimirs Putins sāka otro karu Čečenijā. Čečeni izvērsa partizānu cīņu, karš turpinājās gandrīz desmit gadus.
Kremlis pasludināja Ičkēriju par Krievijas Federācijas sastāvdaļu un par tās līderi iecēla Kadirovu klana pārstāvi. Pēc dažādiem datiem, Čečenijas un Krievijas karos bojā gājuši desmitiem tūkstoši cilvēku.
Čečeniem vajadzīgs politiskais atbalsts
"Čečeni tradicionāli ar cerībām raugās uz valstīm, kas izrādījušas draudzību un sapratni. Pirmkārt, jau uz Austrumeiropas un Baltijas reģiona valstīm, tostarp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Un ir aicinājuši pieņemt līdzīgu lēmumu," stāsta Basarabs.
"Čečeni prasa politisku atbalstu no Ukrainas un mūsu tuvākajiem partneriem. No valstīm, kuras vienmēr jutušas līdzi čečeniem.
Politiskais atbalsts viņiem vajadzīgs, lai mobilizētos un saprastu, ka pasaule atkal nostājusies viņu pusē; ka pasaule vairs nepievērs acis uz to, ko Krievija dara Ziemeļkaukāzā."
Kā uzsver politologs, notiekošais Krievijā atgādina Padomju Savienības agoniju 90. gadu sākumā. Jo vairāk Krievija tuvojas katastrofai, jo lielāks būšot spiediens uz mazajām tautām, kuras varētu sacelties cīņai par savu brīvību.
Čečeni cīnās kopā ar Ukrainu
Turklāt nevar likt vienādības zīmi starp visu čečenu tautu un Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova līdzgaitniekiem un piekritējiem, kuri karo Krievijas armijas pusē.
"Putins saprot, ka Čečenija ir viņa Ahileja papēdis. Viņš saprot, ka tautu suverenitāšu parāde sāksies Kaukāzā un, visticamāk, Čečenijas teritorijā. Tāpēc kadirovieši izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai vēl vairāk nostiprinātu represīvo režīmu," norāda Basarabs.
"Čečeni saprot – ja tagad viņi neatjaunos cīņu par savu brīvību, ja pasaule neatbalstīs viņus un pamattautas Krievijas Federācijā, rīt represijas būs vēl zvērīgākas.
Viņi saprot, ka vienīgais veids, kā glābt dzīvību; vienīgais veids, kā nepieļaut nežēlību, deportācijas, represijas, ir cīnīties par neatkarību kopā ar Ukrainu."
Tāpēc pasaulei, palīdzot Ukrainai, ir jāpalīdz arī citām tautām. Īpaši pēc Krievijā izsludinātās mobilizācijas, lai aizpildītu strauji rūkošās karotāju rindas frontē pret Ukrainu.
"Paskaties, kas visvairāk iet bojā Krievijas pusē karā pret Ukrainā. Tie ir mazākumtautību pārstāvji.
Putins ar nodomu met kara peklē mazākumtautību pārstāvjus, jaunus cilvēkus – kaukāziešus, burjatus, jakutus, tatārus, lai iznīcinātu tautu genofondu," secina Basarabs.
Ukrainas likumdevēji cer, ka Augstākās Radas lēmums ir pirmā bezdelīga, kam sekos arī citu valstu parlamenti un atzīs Čečeniju par Krievijas pagaidu okupēto teritoriju.
