Korupcijas izskaušana un reformas ir galvenās prasības, ko Eiropas Komisija (EK) vēlas no Ukrainas, kas noslēgusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Pēdējos gados Ukraina veikusi apjomīgas ekonomiskās un strukturālās reformas, un to darījusi ļoti sarežģītā laikā, kad turpinās konflikts valsts austrumos. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu atbalstīt Ukrainu. Par to vizītes laikā Kijevā runāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Aizvadītā gada rudenī ES un Ukraina parakstīja vienošanos par makro finansiālo palīdzību Ukrainai viena miljarda eiro apmērā. Apmaiņā pret šo palīdzību Ukrainas valdība apņēmās veikt mājas darbus un īstenot reformas. Trešo palīdzības programmu Ukraina nespēja izpildīt un kredītu 600 miljonu eiro apmērā nesaņēma. Iemesls tam bija nevēlēšanās ieviest automātisku elektronisko deklarāciju pārbaudi, kas palīdzētu cīnīties pret negodprātīgām amatpersonām, naudas atmazgāšanu un korupciju. Kijeva neizpildīja arī citus noteikumus, bet atlikušās prasības EK pārlika uz jauno, viena miljarda eiro atbalsta programmu.
Jaunā ceturtā aizdevuma pirmo daļu - 500 miljonus eiro - Kijeva saņēmusi. Atlikušo summu Ukraina saņems tuvākajos mēnešos, ja Briseles pārstāvjus apmierinās premjerministra Volodimira Groismana valdības paveiktais.
"Pašreiz ir jauni nosacījumi gan attiecībā uz to, kā tiek turpināts darbs pie korupcijas apkarošanas, gan uz jautājumiem, kas skar nodokļu iekasēšanas uzlabošanu. Tāpat ir jautājumi, kas saistīti ar cīņu ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas [un] pievienošanos vairākām starptautiskajām konvencijām," pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Finanšu palīdzība Ukrainai nepieciešama, lai varētu atmaksāt valsts parādus, ko līdz 2014. gadam uzkrāja iepriekšējās valdības. Parādi Ukrainai ir smaga nasta un atņem daudz resursu no citām vajadzībām.
Kopumā Ukrainas budžets ir 1 triljons 300 miljardi grivnu, bet parādos jāatdod ceturtā daļa - 417 miljardi. Tāpēc Kijeva nevar atļauties ignorēt EK prasības.
Ukrainas premjers uzsver - reformas sākās tikai 2015.gadā un notiek vienlaikus visās jomās, turklāt valstij arī karojot.
"Iedomājieties - 45 miljonu nācija, un pilnīgs restarts un jauni noteikumi. Decentralizācija. Valsts dienesta pilnīga reforma. Valstī pilnībā mainīta pašvaldību sistēma. Citas pilnvaras, cits budžeta sadalījums. Pilnīga Ukrainas armijas reforma. Mums ir spēcīga, kaujas spējīga armija, kura ir pavisam citādāk apgādāta un kurai ir pavisam citas spējas. Iekšējā drošība - padomju milicijas pārveidošana par Eiropas policiju. Tas notiek. Enerģētikā bijām 100% atkarīgi no Krievijas. Šodien energoresursu ziņā mēs jau esam prom no tās," uzsvēra Ukrainas premjers Groismans.
Ukraina ir izveidojusi gandrīz visas nepieciešamās iestādes, lai apkarotu korupciju. Drīz sāks darboties arī Pretkorupcijas tiesa. "Caurskatāmība nogalina jebkuru korupciju. Tāpēc mūsu valdības uzdevums ir ieviest caurskatāmus noteikumus un budžeta sadales mehānismus. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs reformējām valsts iepirkumu sistēmu, kas bija mega korumpēta. Tagad to sauc "Prozorro". Tas nozīmē - caurspīdīgs. Iepirkumu sistēma tagad ir atklāta. Mēs nogalinājām korupciju šajā jomā. Decentralizācija palīdzēja iznīdēt korupciju daudzās jomās. Elektroniskā nodokļu administrēšanas sistēma palīdzēja iznīdēt korupciju pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā. Tas vienmēr bijis ļoti koruptīvs nodoklis," teica Groismans.
Tomēr valsts cīņu ar korupciju ukraiņu politologi raksturo ar frāzi: “Viens solis uz priekšu, divi atpakaļ.” Šāds solis atpakaļ ir nupat pasludinātais Ukrainas Konstitucionālās tiesas spriedums, kas nāca kā auksta duša ukraiņu sabiedrībai, korupcijas apkarotājiem un starptautiskajiem aizdevējiem. Tiesa atzina, ka Ukrainas krimināllikuma pants par nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem ir pretrunā ar valsts pamatlikumu un nevainīguma prezumpciju un līdz to vairs nav spēkā. Kā teikts paskaidrojumā - likums uzliek pilsonim pienākumu pašam pierādīt, ka bagātības iegūtas legāli, taču nevainīguma prezumpcija nosaka, ka pilsoņa vaina ir jāpierāda valstij.
Tiesas lēmums nozīmē, ka Ukrainas pretkorupcijas birojam ir jāizbeidz visas krimināllietas pret korumpētiem ierēdņiem un amatpersonām.
Eiropas Savienība, “Lielā septiņnieka” valstis un Pasaules banka kritizē tiesas lēmumu un aicina Ukrainas varas iestādes atrast veidus, kā turpināt cīņu pret korumpantiem. "Ļoti bieži, ja izmeklētājam ir jāpierāda, ka līdzekļi ir izcēlušies noziedzīgā ceļā, ja persona tajā brīdī nav pieķerta pie rokas, tad tālāk pierādīt šo līdzekļu nelegālu izcelsmi ir ļoti sarežģīti. Tā kā šeit starptautiski pieņemts princips tomēr ir, ka pašai personai ir jāspēj pašai pamatot, no kurienes tai ir radušies noteikti līdzekļi," sacīja Dombrovskis.
Lai situāciju vērstu par labu, prezidents Petro Porošenko iesniedzis Augstākajā Radā jaunu likumprojektu, kas precizēs un uzsvērs kriminālatbildību par nelikumīgu līdzekļu iegūšanu.
