Vēlēšanas būs nopietns pārbaudījums Petro Porošenko. Par prezidentu viņš kļuva valstij smagā brīdī 2014. gadā, kad Krievija izvērsa agresiju Ukrainas austrumos un okupēja Krimu. Vienlaikus bija jāreformē valsts. Politikas veterānei Jūlijai Timošenko šis ir jau trešais mēģinājums kļūt par Ukrainas prezidenti. Abi kļuvuši par sīviem sāncenšiem. Taču viņu galvenais konkurents nu ir komiķis Volodimirs Zelenskis, partijas “Tautas kalps” līderis.
Neviens neņemas prognozēt vēlēšanu iznākumu. Sacentīsies trīs kandidāti. Bet pārējie 40 kandidāti iznākuši uz politiskās skatuves, lai atgādinātu par sevi un gatavotos startēt uz deputātu vietām Augstākajā Radā. Rudenī Ukrainā gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Kā norāda politologi, Zelenska izvirzīšanās aptaujās liecina par varas stratēģiskās komunikācijas kļūdām un problēmām sabiedrībā, ka tā gatava pieņemt par prezidentu faktiski jebkuru.
“Cilvēki ir noguruši no kara. Viņi ir dzīvojuši stresa apstākļos, vīlušies. Viņiem trūkst informācijas par to, kas notiek. Viņi neapzinās šo izvēli. Tā ir izvēle, kuru es nevaru raksturot kā starp labu vai sliktu. Tā nav pat “kaķis maisā”. Daļa jaunatnes elektorāta ir gatava noķert kaifu. Lai būtu smieklīgi, krāsaini. Daļai vecāku cilvēku patīk Zelenskis, kā viņš izsmej politiķus humora šovā. Bet viena lieta ir izsmiet politiķus, bet otra - veidot politiku,” komentē politologs Jevgens Magda.
Eksperti tomēr iesaka šoreiz nesteigties prognozēt uzvarētāju. “Zelenska elektorāts ir ļoti nestabils. Ja analizēsim viņa elektorāta bāzi, redzēsim, ka viņa vēlētāji ir mazāk disciplinēti. Viņi ir apolitiski. Daudzi nekad nav piedalījušies vēlēšanās. Bet, iespējams, tā ir slēpta protesta forma pret visu to, kas notiek valstī, un sekas tam, ka neuzticas politiķiem. Tas nenozīmē, ka šie cilvēki aizies līdz balsošanas iecirkņiem. Tas nenozīmē, ka viņi ir gatavi stāvēt rindās, lai nobalsotu par Zelenski,” norāda politologs Mihailo Besarabs.
Vēlēšanās gatavojas piedalīties divas trešdaļas vēlētāju no apmēram 30 miljoniem balsotāju. Ceturtā daļa vēl nebija izlēmusi, kā balsos. “Ļoti daudzi negrib izvēlēties starp Timošenko un Porošenko. Tās būs tādas kā piespiedu vēlēšanas, kad daudziem balsotājiem būs jāizraugās starp viņiem. Ja Zelenskis iziet otrajā kārtā, tad daļai ukraiņu tas būs principa jautājums - nepieļaut viņa uzvaru un balsot par viņa oponentu, lai kurš tas būtu otrajā kārtā,” saka Besarabs.
Tas, ka neviens nezina, kurš būs prezidents, liecina par veselīgu demokrātijas iezīmi. Tas, ka prezidents un parlaments nostrādājis pilnu pilnvaru termiņu bez ārkārtas vēlēšanām, liecina, ka Ukrainā sasniegta zināma politiskā un ekonomiskā stabilitāte.
