Viena no tādām pilsētām ir Irpiņa, kur iepriekš situācija bija īpaši smaga. Tagad pilsētas mērs Oleksandrs Markušins paziņojis, ka pilsētas ielas tiek atbrīvotas no iebrucējiem, bet pagaidām vēl Irpiņā atgriezties nav droši.
Atgriezties vēl nav droši
“Irpiņā atgriezties pašlaik vēl nevar. Pagaidām tas vēl nav droši. Mēs nostiprināmies savās jaunajās pozīcijās un dosimies tālāk atbrīvot Buču, Hostomeļu un Vorziļu. Mēs saprotam, ka uzbrukumi mūsu pilsētai turpināsies, un mēs to drosmīgi aizstāvēsim. Jo Irpiņa ir Ukraina.”
Ievērojamo zaudējumu dēļ Krievijas armija izved spēkus no Kijivas apgabala, tostarp uz Baltkrieviju, kur vienības papildina. Tā vēsta Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs. Ukraiņi prognozē, ka nākamais uzbrukuma vilnis būs, bet ne tik jaudīgs kā iepriekšējais.
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka Krievija galvenos resursus tagad koncentrē Ukrainas austrumos un cenšas par katru cenu ielenkt ukraiņu vienības, kas atrodas starp Izjumu un Volnovahu.
Gar Izjumu ved galvenais ceļš no Harkivas uz tālāk dienvidos esošajām Slovjansku un Kramatorsku Doneckas apgabalā.
Krievija grasās liegt ieceļošanu "nedraudzīgo valstu" pilsoņiem
Kā pirmdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs, Krievijā esot uzsākta slēptā mobilizācija, karošanai Ukrainā piesaistot arī cietumniekus, kuriem izdzīvošanas gadījumā tiek piesolīta amnestija.
Pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" žurnālists Hristo Grozevs vēsta, ka, izgāžoties mēģinājumam ieņemt Kijivu, Krievija varētu īstenot kodoluzbrukumu. Grozevs atsaucas uz sarunām ar Krievijas specdienestu pārstāvjiem, kuri teikuši, ka Putins tuvākajā lokā lielījies, ka ir gatavs pret Ukrainu pielietot kodolieročus. Taču Grozevs arī norāda, ka Putins apzinās – pat ja šāda pavēle tiks dota, tā, visticamāk, netiks izpildīta.
Oficiālākā līmenī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikmēr paziņojis, ka no Krievijas puses tiekot gatavoti arī vīzu pasākumi, lai ierobežotu Krievijai “nedraudzīgo valstu” pilsoņu ieceļošanu valstī. Starp šīm nedraudzīgajām valstīm ir arī visas Eiropas Savienības valstis.
Rietumi negrasās norēķināties par Krievijas gāzi ar rubļiem
Tikmēr Rietumos turpina meklēt risinājumus gaidāmajam Krievijas energoresursu importa pārtraukumam. Kā pirmdien paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks, Vācija ir gatava jebkādiem scenārijiem, ja tiek apturēta Krievijas gāzes piegāde. Taču viens ir skaidrs – ne Vācija, ne citas G7 valstis par Krievijas gāzi nemaksās rubļos, kā to pieprasa Maskava.
“Kas attiecas uz Vladimira Putina prasību visus turpmākos līgumus apmaksāt rubļos vai arī izmainīt pašreizējos līgumus – visi G7 valstu ministri ir vienisprātis, ka tas ir vienpusējs pašreizējo līgumu pārkāpums. Jūs paši esat vēlreiz uzsvēruši, ka noslēgtie līgumi ir spēkā un kompānijām tie ir jāievēro. Tas nozīmē, ka samaksa rubļos nav pieņemama, un mēs aicinām ieinteresētos uzņēmumus neizpildīt Putina prasības.”
Vācijā tikmēr ir pieņemts lēmums aizliegt burta ''Z'' izmantošanu, ja šis Krievijas agresijas simbols tiek lietots, attaisnojot iebrukumu Ukrainā.
Lielākie alus ražotāji pamet Krieviju
Tikmēr visai savdabīgu risinājumu Krievijas rubļu izmantošanai iecerējusi Ukrainas valstij piederošā „UkrGazbank”, kas ir gatava izmaksāt 100 000 krievu rubļu jeb nedaudz vairāk kā 900 eiro katram Krievijas bruņoto spēku karavīram, kurš padosies gūstā ar savu tehniku un ieročiem. Vēl gan viena piebilde – tā kā Krievijā nestrādā “Visa” un “MasterCard” norēķinu kartes, naudu varēšot izmaksāt tikai skaidrā naudā.
Pirmdien par Krievijas tirgus pamešanu paziņoja trīs pasaules lielākās alus kompānijas – tā ir kompānija “ABInbev”, kas ražo “Budweiser”, “Stella Artois”, “Corona” un citas alus šķirnes, “Heineken” un “Carlsberg”. Tāpat arvien drūmāka situācija veidojas Krievijas mediju tirgū, jo ietekmīgākais neatkarīgais laikraksts „Novaja gazeta”pēc otrā mediju uzrauga izteiktā brīdinājuma paziņojis par savas darbības apturēšanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
