Turpat pie Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pretiniekiem ir sapulcējušies arī viņa atbalstītāji. „Mēs vienkārši neesam gatavi Eiropai (..) Opozīcijas metodes ir vienkārši nepieņemamas. Ar kādām tiesībām viņi neļauj man iet uz savu darbu?" dusmīgs ir Janukoviča vadītās Reģionu partijas Augstākās Radas deputāts Andrejs Ponomarjovs. Viņš, kā arī citi protestētāji, norāda, ka līdz ar ciešāku sadarbību ar ES importa preces izkonkurēs Ukrainas ražojumus. Ponomarjovs uzsver, ka visam ir jānotiek pakāpeniski.
Kāda gados vecāka kundze uzsver, ka protesti un sarunas ar ES ir sabojājušas attiecības ar Krieviju. Ukrainā esošās rūpnīcas vairs nestrādā un neražo. „Mums tagad nav darba," viņa saka, norādot, ka nedz ES, nedz Baltija neko nespēs dot.
Tikmēr kāds vīrietis uz pozīcijas aktivitātēm noraugās nosodoši. Viņa sieva ir skolotāja, kura tāpat kā viņas kolēģes tiek dzītas no savas darba vietas uz pozīcijas politiķu atbalstošiem mītiņiem. Skolas direktors viņām esot piedraudējis, ka ir jāiet. Pretējā gadījumā tikšot zaudēts darbs.
Kijevas rajonos, kur dzīve rit mierīgi, iedzīvotāji izsaka diametrāli pretējus viedokļus. Kāda sieviete saka, ka atbalsta opozīciju, jo Janukovičam iespēja ir bijusi. Taču tā vietā visur ir sazēlusi korupcija. Tikmēr kāda cita sieviete pauž pilnīgi pretēju viedokli, bet vēl kāda sakās neatbalstām nevienu no pusēm.
Tikmēr Neatkarības laukumā akcijas turpināsies vēl vismaz šajā nedēļas nogalē. Sociālajos tīklos tiek arī izteikti aicinājumi uz tā saucamo „Miljonu maršu".
Demonstrācijas un protesti pret Ukrainas valdības lēmumu ciešāk sadarboties ar Krieviju nevis ES sākās 21. novembrī. Savu kulmināciju protesti pagaidām sasniedza pagājušās nedēļas nogalē, kad specvienība „Berkut", lai izklīdinātu protestētājus, centās tos padzīt. Taču tā vietā izcēlās sadursmes, kuru laikā ievainojumus guva ap 300 protestētāju. Ievainotie ir arī likumsargu rindās.
