Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un augstākie militārie komandieri sola turpināt Bahmutas aizstāvību. Tā teikts prezidenta biroja paziņojumā.
Intensīvo kauju dēļ ir palēninājusies civiliedzīvotāju evakuācija. Ik dienu no pilsētas aizbrauc pieci līdz 10 cilvēki, taču tur joprojām atrodas vairāk nekā 4000 iedzīvotāju.
Pirmo reizi astoņu mēnešu laikā Krievijas karaspēks atrodas uz Bahmutas ieņemšanas sliekšņa. Salīdzinoši nelielā pilsēta ir sapostīta līdz nepazīšanai. Ukrainas aizstāvjus Bahmutā un tās apkārtnē bombardē intensīva artilērijas, mīnmetēju un gaisa uzlidojumu kombinācija.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins norāda, ka kontrolei pār pilsētu ir vairāk simboliska nozīme.
"Ja ukraiņi nolemtu mainīt pozīciju kādā no teritorijām, kas atrodas uz rietumiem no Bahmutas, es to neuzskatītu kā operatīvu vai stratēģisku neveiksmi.
Manuprāt, šajā apgabalā ir ļoti aizsargājams reljefs. Es domāju, Bahmuta — es noteikti nevēlos noniecināt milzīgo darbu, ko Ukrainas karavīri un līderi ir ieguldījuši Bahmutas aizstāvēšanā, — bet es domāju, ka tā ir vairāk simboliska, nevis stratēģiska un operatīva vērtība," spriež Ostins.
"Tātad Bahmutas krišana varbūt nenozīmēs, ka krievi ir mainījuši šīs cīņas gaitu. Katru dienu redzu, ka krievi turpina iepludināt daudz slikti apmācītu un slikti aprīkotu karavīru, un šie karavīri ļoti ātri iet bojā."
Ukraiņi izmantojuši Bahmutu, lai nodarītu lielus zaudējumus iebrucējiem. Dažas aplēses liecina, ka zaudējumu attiecība ir viens ukraiņu karavīrs pret septiņiem iebrucējiem.
Arī tālāk no pilsētas centra apstākļi ir sarežģīti. Iznīcināti ceļi, tādēļ jāiebrauc jauni un jāriskē ar iestigšanu dubļos.
"Sarežģīta situācija, sarežģīta. Tanks apšauda, pozīcija uz ceļa iznīcināta, braucam tagad līkumu, jo sagrāva tiltu," stāsta kāds ukraiņu karavīrs.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins pagājušās nedēļas izskaņā pauda, ka viņa spēki pilsētu teju ieņēmuši un aicināja tās aizstāvjus padoties.
Taču tagad viņš atkal publiski kaunina Maskavu un Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, jo "Vagner" nesaņemot munīciju. Prigožins paudis, ka munīcijas trūkums varētu būt parasta birokrātija vai nodevība.
Analītiķi spriež, ka Krievijas spēki pakāpeniski gūst panākumus, cenšoties ielenkt ukraiņu vienības.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.