Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktā aptauja liecina, ka 84% respondentu nav pieņemama jebkādas Ukrainas teritorijas atdošana Krievijai. Un tikai 10% aptaujas dalībnieku domā, ka Ukraina varētu atdot daļu savas zemes Krievijai, lai atjaunotu mieru un saglabātu neatkarību.
Ukrainas austrumos, kur notiek sīvākās kaujas, šādu viedokli atbalsta 16% respondentu, bet arī tur pārliecinošs vairākums (77%) ir pret jebkādu piekāpšanos Krievijai.
Ukrainas spēki dodas pretuzbrukumā
Citā aptaujā, ko veikusi socioloģiskā grupa "Reiting" 43% respondentu pauda pārliecību, ka pēc kara beigām Ukrainas atjaunošanai pietiks ar pieciem gadiem, bet 28% domā, ka šis process varētu aizņemt līdz desmit gadiem.
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" eksperti vēsta, ka Krievijas karaspēks pārsviež rezerves un nostiprina pozīcijas Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalos, lai apturētu Ukrainas armijas pretuzbrukumu.
Ukrainas bruņotajiem spēkiem Hersonas apgabalā izdevies okupantiem atkarot divas apdzīvotās vietas – Andrijivku un Lozovi, pavēstīja Ukrainas armijas dienvidu pavēlniecība.
Krievija arī gatavojas Zaporižjas apgabalā sagrābto teritoriju aizsardzībai. Krievijas karavīri rok ierakumus Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā, kā arī slēpj militāro tehniku dzīvojamo namu kvartālos.
Ukrainā iecelts jauns ģenerālprokurors
"Nemitīgais terors Harkivā un visā apgabalā, Mikolajivā, Zaporižjas un Dnipro apgabalu pilsētās un ciemos, Donbasā, Sumu un Černihivas apgabalos – okupanti par to visu nepaliks nesodīti.
Jau četrus mēnešus Krievija saviem pilsoņiem nav sniegusi nekādu informāciju, pat cenzētu, par okupācijas kontingenta zaudējumiem. Pilnīgs klusums," norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš pavēstījis, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma zaudējis jau 40 000 karavīru. Vienlaikus viņš nekomentēja Ukrainas armijas zaudējumus.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks norādījis, ka maskaviešiem risks zaudēt dzīvību Ukrainas frontē ir 87,5 reizes mazāks nekā dagestāniešiem, 275 reizes mazāks nekā burjatiem un 350 reižu mazāks nekā tuviešiem.
Statistics. The average Moscow citizen dies at the front line 87.5 times less than Dagestanis, 275 times less than Buryats, 350 times less than Tyvinian. Moscow uses war not only as an instrument of mass destruction of Ukrainians, but also as a deliberate ethnocide of 🇷🇺 people.
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) July 27, 2022
"Maskava izmanto karu ne tikai kā masu iznīcināšanas ieroci pret ukraiņiem, bet arī apzināta etnocīda veikšanai pret Krievijas tautām," secina Podoļaks.
Ukrainas parlaments ģenerālprokurora amatā trešdien apstiprināja Zelenska izvirzīto deputātu Andriju Kostinu. Kostins līdz šim bija parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs un Zelenska dibinātās partijas "Tautas kalps" biedrs.
Cerības uz labības eksporta atsākšanos
Tikmēr Stambulā ANO un Turcija trešdien atvērusi kopīgu centru, lai koordinētu labības pārvadājumu atsākšanu Melnajā jūrā. Centrā strādās civilās un militārās amatpersonas no abām karojošajām pusēm un delegāti no Turcijas un ANO. Viņu galvenais uzdevums ir uzraudzīt Ukrainas graudu kuģu drošu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem un pārraudzīt aizliegto ieroču pārbaudi, ieejot un izejot no Melnās jūras.
Ukraina trešdien paziņoja, ka darbu atsākušas trīs Melnās jūras ostas. Kijivas amatpersonas pirmdien pauda cerību, ka pirmie kuģi ar labību jau šonedēļ varēs izbraukt no Ukrainas ostām.
Tiesa, pēdējo dienu laikā īstenotie Krievijas uzbrukumi Odesai vairojuši bažas par vienošanas īstenošanas izredzēm. Piegāžu apturēšana no abām lielajām labības eksporta valstīm – Ukrainas un Krievijas – ir viens no faktoriem pārtikas cenu kāpumam, kas pasaules nabadzīgākajās valstīs pārtikas importu padarījis teju nepieejami dārgu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
