Hersonieši Ukrainas armiju sagaidīja sirsnīgi.
Daudzi Krievijas okupācijas mēnešos bija paslēpuši un saglabājuši Ukrainas karogus. Sociālajos tīklos publicēts video, kur kāda sieviete to atkal atrok. Karogs bija paslēpts zem bruģa plāksnes, pirms tam ievīstot polietelēna maisiņos. Pienākot atbrīvošanai, arī karogu beidzot atkal var celt dienas gaismā. Bet kāda cita sieviete karavīrus sagaidīja ne tikai ar ziediem, apskāvieniem un Ukrainas karogiem, bet arī praktiskāku dāvanu – iespaidīgu patronlenti.
Kāds noskaņojums, un kas notiek atbrīvotajās teritorijās? Latvijas Televīzija sazinājās ar Ukrainas armijas virsnieku, kura sergvārds ir Andrē. Viņš tikko atkal atgriezies no Hersonas savā bāzē.
Kopā ar Ukrainas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" komandieri Andreju Kovaļčuku arī Andrē bija starp pirmajiem, kas ieradās atbrīvotajā Hersonā.
Ar Andrē Latvijas Televīzija tikās jau augustā pie Mikolajivas, kas atrodas aptuveni stundas braucienā no Hersonas. Tolaik frontes līnija bija aptuveni pusceļā un Ukraina turpināja graut Krievijas armijas apgādes līnijas. Andrē pārvietojas ar no Latvijas tā dēvētā "tviterkonvoja" piegādātu apvidus auto un ar to arī iebrauca atbrīvotajā Hersonā.
Andrē stāstīja: "Zinājām, ka hersonieši mūs gaida. Bet negaidījām tādu sagaidīšanu – viņi bija gatavi mūs saraut gabaliņos, teica – neticam, vai šis ir sapnis? Pieauguši vīrieši nāca klāt raudādami. Šis ilgi gaidītais un pelnītais prieks tur joprojām virmo gaisā. Cilvēki aicina ciemos, mēģina ar ko uzcienāt. Man kāda sieviete tur iedeva aploksni un teica – atvērsiet, kad atbrauksiet savā bāzē. Es turējos, saglabāju intrigu – es taču apsolīju, ka atvēršu, kad būsim pie sevis uz vietas. Atvēru, un tur dzeja, ko viņa rakstīja okupācijas laikā. Katru mēnesi viņa bija rakstījusi pa pāris rindiņām, un tur vēl bija ielikusi tādu sudrabotu eņģelīti, un vēl uzrakstījusi – pirmajam karavīram, kuru satikšu no Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tās ir neaprakstāmas emocijas."
Hersona atbrīvota, taču situācija apgabalā un Dņepras labajā krastā joprojām ir saspringta.
Andrē norādīja: "Smagi ir tas, ka krievi saspridzinājuši, pārrāvuši visas komunikācijas. Pilsēta pagaidām bez elektrības, attiecīgi arī nav ūdens. Taču cilvēkus tas nemulsina. Krievi daudz ko samīnēja. Burtiski pirms stundas, kamēr braucu, vienā no ciematiem manu acu priekšā uz mīnas uzbrauca mašīna, kas laboja ūdensvadu. Paldies Dievam, šoferis dzīvs, bet mašīnu atjaunot – nezinu. Taisni brīnums! Mūsu ļaudis glābj brīnums. Tas bija kādus 50 metrus no manis. Mēs ar puišiem ātri ar ugunsdzēšamo aparātu pie viņa. Apdzēsām mašīnu. Šoferis izkāpj un saka: "Nu un kā gan es tagad paskaidrošu mehāniķim, ko es ar mašīnu esmu izdarījis?" Vai spējat iedomāties?
Viņš tikko otrreiz piedzimis, bet runā par to, ka mašīna sabojāta! Pilnīgi mierīgs, bez kādas panikas, viņš no Mikolajivas. Unikāli cilvēki! Šī situācija mūs padarījusi tik stiprus, ka to nav iespējams aprakstīt."
Dņepras upes kreisais krasts joprojām okupēts. Tālāk uz dienvidiem jau Krima.
Vaicāts, kādi ir Ukrainas armijas nodomi tagad, ko tā darīs tālāk, Andrē sacīja: "Mūsu nodomi nemainās. Mūsu nodomos esam pastāvīgi – atbrīvot visu zemi, visu teritoriju. Kreisais krasts ir mūsu kontrolē, mēs to redzam, no Hersonas novērojam. Šodien pats ar binokli ļoti labi varēju pavērot, kas tur notiek. Vēl mazliet – un jau Krima.
Manas mājas ir Krimā, es pats esmu no Krimas. Tās man ir īpašas emocijas. Mēs līdz turienei aiziesim, un zinu, ka mūs tur gaida ļoti daudz cilvēku – tā tas ir.
Noslēgumā Andrē izteica lielu pateicību Latvijai. Viņš pārvietojas ar auto no Latvijas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Masveida raķešu uzbrukums Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai notika otrdien, 15. novembrī. Tad cieta arī Polija, kuras teritorijā nokrita, iespējams, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, nogalinot divus cilvēkus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan noliedzis, ka tā bijusi Ukrainas raķete.
