Ir nolemts, ka referendumā ungāriem tiks uzdots jautājums – vai jūs vēlaties pilnvarot ES izmitināt Ungārijā citu valstu pilsoņus bez Nacionālās asamblejas piekrišanas?
Tautas nobalsošanu ierosinājusi Ungārijas valdība. Pēc apstiprināšanas parlamentā prezidentam Janošam Aderam būs jāizsludina referenduma datums.
Ungārija vairākkārt nostājās pret ieceri sadalīt nelegālos imigrantus starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kļuva par pirmo valsti, kas imigrantu plūsmas apturēšanai uz savām robežām uzcēla žogu.
Ungārija nav vienīgā ES dalībvalsts, kas pretojas iepriekš ES dalībvalstu kopīgi pieņemtajam lēmumam palīdzēt Itālijai un Grieķijai. Līdz ar Ungāriju vēl piecas ES dalībvalstis nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju. Pārsvarā tās ir Austrumu un Centrāleiropas valstis.
Šajā ziņā Baltijas valstis izskatās labāk. Latvija saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem ir uzņēmusi 22 patvēruma meklētājus, Igaunija – 19, bet Lietuva – sešus. Igaunija patvēruma meklētāju uzņemšanas procesu uzsāka visvēlāk no trim Baltijas valstīm.
Visvairāk patvēruma meklētājus ir uzņēmusi Francija – gandrīz 500. Francijai seko Somija, Portugāle un Nīderlande, Kopumā pa visām ES dalībvalstīm pārdalīti nepilni 1500 patvēruma meklētāju no Itālijas un Grieķijas.
EK norādījusi, ka tiek strādāts tikai pie plāna "A" – pie līguma ar Turciju. Taču daži mediji, atsaucoties uz augsti stāvošām EK amatpersonām, ziņo, ka pie plāna "B" tiekot strādāts, un tas paredz Grieķiju pārvērst par lielu patvēruma meklētāju nometni. Proti, grieķu salās, kur tagad tiek reģistrēti patvēruma meklētāji, izveidot arī ilgtermiņa uzturēšanās nometnes – līdzīgi, kā tas ir pie Sīrijas robežas Libānā un Jordānijā.
Vācijas kanclere Angela Merkele gan iepriekš norādījusi, ka tas nenotiks. Tomēr, tā kā daudzas ES dalībvalstis negrib palīdzēt ar patvēruma meklētāju uzņemšanu, tad, iespējams, citu iespēju nemaz nebūs kā visu uzvelt uz Grieķijas pleciem. Taču, ņemot vērā Grieķijas trauslo politisko situāciju un finanšu problēmas, tad var izveidoties visai neapskaužama situācija.
Jau ziņots, ka vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis kritizējušas Eiropas Komisijas (EK) plānus par naudassoda uzlikšanu dalībvalstīm, ja netiks uzņemti bēgļi. Iniciatīvu kategoriski noraidījušas Centrāleiropas valstis jeb tā sauktā Višegradas grupa, kā arī Baltijas valstis, tostarp Latvijas valdošā koalīcija. Eiropas Komisijas piedāvātajā jaunākajā plānā migrantu krīzes mazināšanai katrai dalībvalstij ir tiesības noteiktu laiku neuzņemt patvēruma meklētājus, bet tādā gadījumā par katru noraidīto cilvēku jāsamaksā 250 000 eiro, kas tiek saukts par solidaritātes nodokli. Naudu plānots tālāk dot valstīm, kuras patvēruma meklētājus uzņems.
Par EK piedāvājumu izvēlēties – uzņemt bēgļus vai maksāt kompensācijas - vēl gaidāmas asas diskusijas, tostarp – 20. maijā gaidāmajā ES iekšlietu ministru padomē.
Jaunā kvotu sistēma paredzēta papildus jau esošajai sistēmai, kuras ietvaros paredzēts pārvietot ES iekšienē 160 000 bēgļu. Lai pretrunīgi vērtēto EK plānu apstiprinātu, tam jāsaņem atbalsts no dalībvalstu vairākuma un Eiropas Parlamenta vairākuma.
