Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
“Mēs neatbalstīsim sankcijas, kas varētu apdraudēt enerģijas piegādi Ungārijai,” tā pēc sarunām ar pārējiem Eiropas ārlietu ministriem paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Viņš arī atzina, ka aicinājis nelemt par gāzes vai naftas piegādes no Krievijas samazināšanu pat nākotnē, jo šāds priekšlikums “nevestu uz lielāku Eiropas vienotību”.
Ungārija arī neatbalstīšot ne priekšlikumus ieviest lidojumiem liegtas zonas ieviešanu virs Ukrainas, ne arī miera uzturētāju karavīru sūtīšanu uz Ukrainu. “Ungārijas intereses ir skaidras,” teicis valsts ārlietu ministrs, “Ungārija nevēlas iesaistīties šajā karā”.
KONTEKSTS:
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību (ES) aktīvāk strādāt pie atkarības mazināšanas no Krievijas energoresursiem un veicināt straujāku pāreju uz alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu. Atsevišķas bloka dalībvalstis jau ir nākušas klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir aizstāt fosilo kurināmo ar zaļākiem enerģijas avotiem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica plašas sankcijas Krievijai. Bet ASV jau aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu, kā samazināt Eiropas Savienības (ES) valstu atkarību no Krievijas gāzes pēc iespējas ātrāk. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.
Vairāki eksperti norādījuši, ka tieši energoresursu eksports ļaus Vladimira Putina režīmam turpināt finansēt karu.
