Liels karstums valda arī Beļģijā. LTV korespondente Ilze Nagla ziņo no Briseles, ka šobrīd ārā ir +39 grādi un rodas sajūta, it kā stāvot pie atvērtas krāsns.
Ārsti brīdina, ka ir liels risks dabūt karstuma dūrienu, kas dažos gadījumos var būt nāvējošs, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri veic fiziskas aktivitātes vai smagi strādā. Pie tam svīšana tādā karstumā nepalīdz atvēsināt ķermeni, jo gaisa temperatūra ir augstāka nekā ķermeņa temperatūra. Briselē uz ielām ir mazāk cilvēku un parkos arī vairs nemana sportotājus.
Daži veikali slēgti agrāk nekā parasti, tiek atcelti vilcieni un nekursē tramvaji, bet muzejos bez maksas var iet atvēsināties tie, kam pāri 65.
Karstuma vilnis tuvojas Vācijai un Austrumeiropai
Karstuma vilnis dodas Vācijas virzienā, līdz nedēļas vidum temperatūra arī tur var sasniegt +40 grādus, savukārt ceturtdien tas varētu nonākt līdz Austrumeiropas valstīm.
Eiropa piedzīvoja lielu karstuma vilni 2003. gadā, un tiek lēsts, ka tas izraisīja 75 000 cilvēku nāvi. No šādām katastrofālām sekām visi vēlas izvairīties. Šobrīd zināms, ka no karstuma izraisītām sekām Spānijā un Portugālē līdz šim miruši vairāk nekā 1000 cilvēku.
"Cilvēki, kuri ir neaizsargāti pret Covid-19 pandēmiju, arī ir neaizsargāti pret karstuma viļņiem. Tāpēc mēs sagaidām pieaugošu nāves gadījumu skaitu veco un jau slimo cilvēku vidū," brīdina Pasaules meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass.
"Mēs sagaidām arī lielu ietekmi uz lauksaimniecību. Iepriekšējos karstuma viļņos Eiropā mēs zaudējām lielu daļu ražas, un pašreizējā situācijā, kad Ukrainas kara dēļ mums jau ir globālā pārtikas krīze, šis karstuma vilnis vēl vairāk negatīvi ietekmēs lauksaimniecības rādītājus."
Kā liecina šonedēļ publiskotās prognozes, pašlaik sausuma draudiem ir pakļauta aptuveni puse no Eiropas Savienības teritorijas. Īpaši smaga situācija un nokrišņu trūkums, kas var atstāt nopietnu ietekmi uz šīgada labības ražu, ir jūtami Francijā, Rumānijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā.
Eiropas dienvidos turpinās mežu ugunsgrēki
Rekordaugstas temperatūras šajās dienās konstatētas arī Francijā, kur Atlantijas okeāna piekrastē rekordi pārspēti 64 vietās, gaisam sakarstot līdz +42 grādiem. Absolūtais Francijas rekords, +46 grādi, kas pirms trijiem gadiem tika sasniegts Monpeljē tuvumā, gan nav pārspēts. 1887. gada rekords gan kritis Īrijas galvaspilsētā Dublinā, kur pirmdien konstatēti +33 grādi.
Francijā karstuma dēļ turpinās arī mežu ugunsgrēki, valsts dienvidrietumos apmēram 30 000 cilvēku ir evakuēti vai paši devušiem prom. Tiek rēķināts, ka izdeguši meži vairāk nekā 10 000 hektāru platībā.
Kā skaidro telekompānijas "France 24" korespondente Madridē Sāra Morisa, vietējās amatpersonas ugunsnelaimēs pārsvarā vaino neuzmanīgus cilvēkus un tīšu dedzināšanu, taču arī valdības virzienā izskan ne mazums kritikas.
"Arodbiedrības sūdzas, ka pēdējo 15 gadu laikā meži ir pamesti novārtā un faktiski nav bijis nekādas mežu pārvaldības. Nav izveidotas tā dēvētās degšanas aizsargsienas, nav aizvākti uz zemes sakritušie koki un zari, kas ļauj ugunij sākties un strauji izplatīties. Arodbiedrības aicina panākt labākus līgumus ar mežstrādniekiem, kā arī veikt lielākus tīrīšanas darbus ziemā."
Arī Spānijā un Portugālē turpinās mežu ugunsgrēki, Spānijā jau izdeguši 72 000 hektāru. Beļģijā pagaidām nav ziņu par mežu ugunsgrēkiem, un te cer, ka trešdien jau kļūs mazliet vēsāks. Katrā ziņā klimata pārmaiņas šajā reģionā izjūt ļoti – pagājušogad Beļģija un Vācija cieta no plūdiem, bet tagad no karstuma viļņa.
Lielbritānijā sasniegts karstuma rekords
Lielbritānijā lielais karstums rada nopietnas grūtības iedzīvotājiem, kā arī ievērojami ietekmē dzelzceļa satiksmi valstī.
Līdz pat šai dienai Lielbritānijas karstuma rekords bija +38,7 grādi pēc Celsija, tas tika sasniegts pirms trijiem gadiem. Taču otrdien šis rekords ir kritis, dienas vidū Hītrovas lidostas tuvumā konstatēti +40,2 grādi un meteorologi prognozē, ka dienas laikā temperatūra varētu sasniegt arī +41 vai pat +42 grādus. Lielbritānija pašlaik ir vārda tiešākajā nozīmē viens no karstākajiem punktiem uz Zemes.
Here's a look at today's provisional maximum temperatures at 16:00 👇#heatwave2022 #heatwave pic.twitter.com/A957lUFdOL
— Met Office (@metoffice) July 19, 2022
Lielā karstuma un arī spēcīgā vēja dēļ daudzviet Londonā izcēlušies ugunsgrēki.
Ugunsdzēsēju apkopotā informācija liecina, ka izsaukumi bijuši uz desmit lieliem savvaļas ugunsgrēkiem, kas sākušies aizdegoties zālei. Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vairāku ugunsdzēsības dienestu sniegto informāciju, ziņoja, ka liels ugunsgrēks otrdien bija izcēlies Veningtonā. Liesmas skāra arī dzīvojamās ēkas un no ugunsgrēka riskam pakļautajām teritorijām evakuēti cilvēki. Londonas pievārtē ar liesmām cīnījās simtiem glābēju. Evakuētie iedzīvotāji BBC pastāstīja, ka ugunsgrēkā nopostītas astoņas mājas un, iespējams, vietējā baznīca. Tikmēr viens ugunsdzēsējs notikuma vietu raksturojis kā "absolūtu elli".
Ugunsgrēki plosījušies arī citviet valstī – Lesteršīrā, Austrumu, Ziemeļu un Dienvidjorkšīrā, kā arī Linkolnšīrā, Safolkā un citur. Iekšlietu ministre Priti Patela sacīja, ka ir informēta par "bīstamajiem ugunsgrēkiem", un mudināja sabiedrību ievērot vietējā ugunsdzēsības dienesta drošības ieteikumus.
Pilsētas mērs Sadiks Hans situāciju raksturojis kā kritisku, jo glābšanas dienesti ir ļoti noslogoti. Ugunsdzēsēji aicinājuši iedzīvotājus šajā laikā neizmantot grilus, jo tieši no tiem aizpūstās dzirksteles visbiežāk kļūst par ugunsgrēku cēloni. Tāpat varasiestādes aicinājušas iedzīvotājus nedoties ceļojumos bez liekas nepieciešamības.
Taču arī pārvietošanās valstī ir ievērojami apgrūtināta, jo karstuma dēļ ir atcelts ļoti liels skaits vilcienu reisu. Kā skaidro britu dzelzceļa tīkla pārstāvis Kevins Grouvss, vietējā infrastruktūra šādiem apstākļiem vienkārši nav piemērota.
"Jebkurā pasaules valstī dzelzceļš var normāli funkcionēt aptuveni 45 grādu temperatūras robežās. Mums tas ir no aptuveni mīnus 10 līdz plus 35 grādiem, un tas mums ļauj tikt galā ar visiem izaicinājumiem gan vasarā, gan ziemā.
Ja nākotnē ziemas vairs nebūs tik bargas, bet vasarās karstums palielinās, mums var nākties pieņemt nopietnu lēmumu par izmaiņām mūsu inženierijas standartos un paaugstināt šo temperatūras intervālu. Taču es nedomāju, ka mēs jau esam tur nonākuši."
Sagaidāms, ka tuvākajās dienās gaisa temperatūra britu salās nokritīsies līdz aptuveni +30 grādiem, taču arī tas britiem joprojām ir augsts rādītājs.
