Vācijas kanclers skaidroja, ka devis šādu rīkojumu, jo sertifikācijas process nevar tikt turpināts, ņemot vērā Krievijas darbības attiecībā pret Ukrainu.
"Tas skan kā tehniska detaļa, bet tas ir būtisks administratīvs solis, lai nebūtu šī gāzesvada sertifikācijas, bet bez sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt strādāt," viņš skaidroja.
Šolcs, vaicāts par Berlīnes atkarību no krievu gāzes, pavēstīja, ka "Vācija kopā ar citām Eiropas valstīm apņēmusies diversificēt gāzes importu, kā arī turpina strādāt pie atjaunojamo avotu enerģijas jomas attīstības."
Vācija jau bija brīdinājusi, ka sankcijas, kas Krievijai tiks piemērotas tad, ja tā uzbruks Ukrainai, ietvers arī "Nord Stream 2".
Baltijas jūras dzelmē izbūvētais cauruļvads ļautu Vācijai, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, divkāršot dabasgāzes piegādes no Krievijas. Vācija uzstājusi, ka lētā Krievijas dabasgāze tai nepieciešama, lai atteiktos no ogļu un kodolenerģijas izmantošanas.
Cauruļvada īpašnieks ir koncerns "Nord Stream 2 AG", kas savukārt pieder Krievijas valsts gāzes uzņēmumam "Gazprom". Vācijas regulators norāda, ka "Nord Stream 2 AG" koncerns ir reģistrēts Šveicē.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto “tautas republiku” neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.
