Valsts augstākās amatpersonas pulcējās uz pasākumu, kas veltīts trim nozīmīgiem notikumiem, kas visi risinājušies 9. novembrī. Šajā datumā 1918. gadā pēc monarhijas krišanas tika pasludināta Vācijas Republika, 1989. gadā sākās Berlīnes mūra krišana, bet 1938. gadā piedzīvota viena no tumšākajām lappusēm Vācijas vēsturē – tā dēvētā Kristāla nakts, kad nacisti dedzināja sinagogas, postīja ebreju veikalus un mājas un nogalināja desmitiem cilvēku.
“9. novembris ir ne vien nozīmīga diena, tā ir gaiša un tumša diena. Tā liek gan mūsu sirdīm pukstēt, gan sariesties asarām acīs. Tā liek mums cerēt uz labo, kas ir mūsu valstī, un tā dzen mūs izmisumā savu bezdibeņu priekšā. Varbūt tāpēc 9. novembris ir ļoti vāciska diena – diena, kas sniedz informāciju par mūsu valsti kā gandrīz neviena cita,” norādīja Vācija prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Iepriekš izskanējis priekšlikums 9. novembrī Vācijā ieviest Nacionālās piemiņas dienu, kas būtu veltīta gan 1938. gada ebreju grautiņu, gan Berlīnes mūra krišanas atcerei. Taču pret to iebildusi Vācijas Ebreju centrālā padome, norādot, ka tas radītu grūtības, jo visi šie vēsturiskie notikumi ir savstarpēji pretrunīgi.
