Jau pērn lielu uzmanību pievērsa Krievijas draudiem
Greznā viesnīcā sāksies vērienīgā Minhenes Drošības konference, kur pasaules līderi un lēmumu pieņēmēji pulcējas uz sarunām un debatēm par izaicinājumiem starptautiskās drošības jomā. Konference ierasti notiek februāra otrajā pusē, un pagājušā gadā konferences dalībnieki tik tikko bija atgriezušies mājās, kad jau pēc dažām dienām notika Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā. Jau toreiz konferencē nopietna uzmanība tika pievērsta Krievijas draudiem un bija jūtamas bažas par nākamajiem Krievijas soļiem.
Konference šogad notiek neilgu brīdi pirms dienas, kad apritēs gads kopš Krievijas izvērstā kara sākuma Ukrainā un, saprotams, ka tieši šis temats caurstrāvo visu konferenci.
Konferences priekšvakarā tās organizators Kristofs Heisgens izteicies, ka šī konference nav tikai par Ukrainu, bet arī par uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Pēc viņa vārdiem, konferences dalībniekiem ir jāspriež par to, vai nākotnē mūs gaida tāda kārtība, kurā valda likums, vai arī tāda kārtība, kurā dominē spēcīgākā likumi.
Heisgens norādījis, ka šobrīd Eiropai pastāvošie draudi ir iemesls dubultot dialogu līderu starpā. Pirms konferences ierasti tiek publicēts šī pasākuma veidotāju ziņojums, kas kalpo kā sava veida ceļa karte un diskusiju pamats visai konferencei.
Un šajā ziņojumā Heisgens norādījis, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir nekaunīgākais uzbrukums uz noteikumiem balstītai kārtībai, un Krievija, kā arī Ķīna, daudzos dažādos veidos cenšas iedragāt "status quo" un mainīt starptautisko kārtību.
Pagrieziena punkts pasaules politikā?
Publicēts tiek arī Minhenes Drošības indekss, kas šogad norāda, ka cilvēkiem ir sajūta, ka pašlaik piedzīvotais ir pagrieziena punkts pasaules politikā.
Konferences dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Daudzas valstis patiesi ir izvēlējušās būt neitrālas, un konferences direktora ieskatā fakts, ka ievērojams skaits valstu nav nosodījušas Krievijas agresiju, liecina, ka nepietiek tikai ar "status quo" aizstāvēšanu.
Lai gan Heisgens šeit domājis Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstis, diskusija par atbalstu Ukrainai gan ir arī pašā Eiropā, kaut vai pieminot Ungāriju, bet arī vieta, kurā notiek konference – Vācija, ir plaši kritizēta par tās vilcināšanos palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Iespējams, ka arī šīs konferences laikā jautājums par Vācijas lomu tālākā Ukrainas atbalstā būs aktuāls un Vācijas pārstāvjiem tiks uzdots.
Pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā nepiedalīsies Krievija
Jau 59. reizi konferencē pulcēsies dažādu valstu līderi, organizāciju vadītāji un augstas amatpersonas. Jāuzsver, ka pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā šajā ikgadējā sanāksmē nepiedalīsies Krievija. Maskavai ir liegta dalība, un konferences direktors Heisgens nedēļas sākumā paziņoja, ka šis forums nedrīkst būt platforma Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa valdībai propagandas izplatīšanai. Arī Irānas valdības amatpersonām dalība šogad liegta.
"Vladimirs Putins uzskata, ka viņš ir guvis virsroku un ka mēs nespēsim noturēties. Viņš nav pakļāvies kompromisiem nevienā no izvirzītajām prasībām. Pagājušajā gadā mēs neilgi pirms kara sākuma mēģinājām Krieviju šeit uzaicināt un visu izrunāt. Taču viņi nebija gatavi ierasties.
Bet šogad es neesmu gatavs dot Sergejam Lavrovam Minhenes skatuvi viņa neiedomājamajai demagoģijai un propagandai, kura ir domāta tikai tiem upuriem, kuri jau tā cieš no Krievijas uzbrukumiem," teica Heisgens.
Lai arī vairums Rietumu ekspertu uzskata, ka Krievijai tiešām Minhenes konferencē nav jābūt, bijušais konferences prezidents Volfgangs Išingers gan paudis nožēlu, ka krievija un Irāna šoreiz konferencē nav pārstāvētas, jo parasti šī ir bijusi iespēja pie viena sarunu galda nosēsties arī neērtiem pretiniekiem. Citi komentētāji atgādina, ka arī Minhenes konferences pirmsākumos lielākais uzsvars tomēr tika likts uz NATO un tās sabiedrotajiem, uz vienotu skatījumu par pasaules kārtību.
Iespēja sarunām ar Ķīnu
Konferenci šogad apmeklēs ASV viceprezidente Kamala Harisa, ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Polijas prezidents Andžejs Duda, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks, vairākas Eiropas Komisijas amatpersonas, arī Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Veselības organizācijas direktori un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Minhenē būs arī viens no augstākajiem Ķīnas diplomātiem Vans Ji, un kopš kovida pandēmijas sākuma šī būs pirmā reize, kad konferencē piedalās augsta Ķīnas amatpersona. Sagaidāms, ka Ji teiks runu, skaidrojot Pekinas nostāju aktuālajos starptautiskajos jautājumos. Saprotams, ka arī Ķīnai kā lielvarai ir pievērsta uzmanība gan attiecībā uz tās lomu karā Ukrainā, gan tās darbībām Taivānas tuvumā.
Nevar aizmirst arī to, ka Ķīnas vadība nav pilnībā atteikusies no ciešās sadarbības ar Krieviju, tāpēc Rietumu līderi var izmantot iespēju un censties pārliecināt Pekinas pārstāvjus vismaz Ukrainas jautājumā nosliekties Kijivas virzienā.
Konferencē būs pārstāvētas amatpersonas arī no Latvijas, tajā skaitā arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un viņam kopā ar Igaunijas un Lietuvas līderiem ir plānota kopīga tikšanās ar Elizejas pils saimnieku Makronu. Levitam plānotas arī citas divpusējas tikšanās.
Šī konference nav tā vieta, kur, kā varbūt kādam varētu šķist, cilvēki sabrauc, lai kāptu uz skatuves un uzstātos starmešu gaismā, jo paralēli galvenajām diskusijām un dažādiem blakus pasākumiem notiek arī divpusējas un trīspusējas tikšanās, kur valstu līderiem ir iespēja izrunāt dažādus jautājumus aci pret aci.
